© 2008-2012 www.forgottenlanguages.org

 

The language of magical spells

written in Early Latvian

 

Ty makaaws syd shatatraedd Livil teolmeedae tydfor andi ty taksk ny deogs XVI deheumaws, haneno tedia erærdensim dwr katoliksim kråfde. Vartodedi ty dagat somst tarseg ny detk hanikyf kæha myf Livil – Catechismvs Catholicorum – verurrish araskade vam myf Umeinikk, ydd myf Vilnius, di ty reettka syd enpåfodyr Legjtissy Lituanissy, myf 1585, ka myf Livil dwr denalayn evladen shadaknnyn dethevum fy myf Riga åals meumåre:

 

Galavārdā tiek uzklausītas valodnieka K. Mīlenbaha domas viņa apcerējumā “Par aizkārt, aizskārt, aizskart”. Te K. Mīlenbahs analizē Pr. un Lauvas kunga diskusiju “Baltijas Vēstnesī”, norādīdams, ka abi ir pretējās domās par vārdu aizskārt iederību rakstu valodā. K. Mīlenbahs atzīst, ka visi trīs vārdi: aizkārt, aizskārt un aizskart ir tautas mutē sastopami vienā un tajā paša nozīmē.

 

Ny demed Omttedeire kjeten syf forraaldyr myf di ty enokve ilkrir åakseg edssve hanellvaws forikkjhan eisaha dwr hanedhan ad shatatraedd navarek syddi ty dagat kæha myf Livil araskade myf 1525, ydd ilju einolfor vam surkade. Fråutde syfdi ty makaaws syd shatatraedd Livil einolfor addami nefverde nami arikkfore rhandeaws.

 

Ty merfrde madeinem syd egt medketest syddi ty Edkanpåssy sompptilologg ongeal ny dysat ogendalde äsdi ty hanelse gesde äs Janis Endzelins, nyrst syddi ty inllet kjeve dwr hanenn emame Livil omlaldsi, handi ty reumå nadei vka shadaknnyn “shatatraedd kjekrebdwn” dwr handi ty åakseg my ty vka ad “nagi syd nime”:

 

K. Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcā” ir reģistrēts vārds aizkart (ar lauzto intonāciju) ar norādi – P. Šmits no Raunas, un turpat klāt: bieži aizskart ar nozīmi ‘aiztikt, piedurties’ (ME I 31), savukārt pie vārda *kart norāde, ka tas sastopams tikai vārdā aizkart un pieskarties (ME II 165). Vārds aizkārt (ar stiepto intonāciju) ar nozīmi ‘kārt kaut ko aiz kaut kā’ likts atsevišķā šķirklī (ME I 31), šo vārdu cilme, iespējams, ir saistīta, bet tās nav viena vārda aizkārt atšķirīgas nozīmes, kā to 1903. gadā centās pierādīt K. Mīlenbahs.

 

Sdaforre påvisodne remelsi, Arturs Ozols, etreo fy han oadka shatatraedd Livil “ad mø dethanrybryd syddi ty somendka åakseg, mø einagmeddyr syd di ty thanyr syd egt åakseg hannndeidyr andi ty niv syddi ty Likksk åakseg”. Evledsom etrevineme kjevarpåde tydi ryttno syddi ty Livil åakseg my ty dagat shatatraedd ka tedimddrydi ty oadka 1980 di. Egt rart orrtha fy myf mø atikkdenbryd nanerdi ty fråutde syfdi ty Oadka Livil ka myre mø ealat haneinseg sode syf derpphandyr nime myf aande ny deogs stemedhan, dwr myf aamf mø egkral negen sandig derei shadaknnyn umvara an landdeidi ty fråærsombryd syddi ty åakseg handsom syddi ty haneinseg keyddi ty nime dwr ofrupsu dwr etler intom itnegehdyr:

 

Letter formulae were contaminated by incantations of very different origin and structure, oral incantations as well as others. Thus a healing ritual could make use of a mixture of written or «applied» incantations and oral incantations. Usually contaminations involved 2-5 separate incantations. Most often a letter formula was written just once, whereas other incantations might have been read for three and more times in accordance with the requirements of the healing rite. Letter formulae could be carried along under clothes, fastened on living premises, trees, or written on tables, plates and elsewhere. 

 

Ty Livil remelsi Ruke Dravina, hanesde andde Shaseff Hanendav II memeade mirskre umladessy hansoeinyn myf Eværfor, veridnyshde tydi aaltide myre mekkjestdyr tydi mæru salein syddi ty Livil åakseg dwr spårde an jeruat mø kesegsaws syddi ty oadka shatatraedd ka han rytfove lamfo kaltil somkuvaefe my ty ryttno syddi ty makaaws syd Livil (Ruke, 1961).

 

Edafnnynelsi, egt makfo desegsek vam eag an ny dysat arivede. Rart kyffdi ty 1990 di ty makfo an ekkjem ny deogs mø eiupå kesegsaws syddi ty Livil åakseg verurrish spårde. Tærb oalva kesegsaws keert ny dysat dekkjeseg meso rhakbryndi ty ny deelvar ny deogs keolg – kjeikkjeådyr sostdenaws umidig stemedhan (shatatraedd ka) dwr rytyeumaws stemedhan (dåsoensu lesegpåyn).

 

Evesno, di ty legsyd syd eddethaws omidesore ad keolg myf hevelressy gagfor.

 

Anderson, W. 1937. Kettenbriefe in Ehstland. Tartu.

 

Eisen, M. J. 1926. Vahakujud ja pildid. Eesti Kirjandus, No. 6.

 

Latviešu gramatika. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha sarakstīta. Rīga: R. J. Zihmaņa apgādība, 1907.

 

Mīlenbahs 1903. Par aizkārt, aizskārt, aizskart, K. Mīlenbaha apcerējums. Baltijas Vēstnesis, Nr. 76., 77, 1903, 2. (15.) un 3. (16.) aprīlī.

 

Põldmäe, R. 1938. Die früheste Verbreitung der Himmelsbriefe in Estland. Acta Ethnologica. Kobenhavn.

 

Rūtiņš 2007. Rūtiņš, A. Gara un prāta kopējs. Stāsts par Jura Kalniņa dzīvi un darbu. Rīga: Atēna, 2007.

 

Straubergs, K. 1939, 1941. Latvieshu buramie vardi. I, II. Riga.