© 2008-2025 www.forgottenlanguages.org

Tāluā

Faa'wima kāmite kunava tāawao fataha fapou topere novāva fasāī. Wevāka, neleō, ponima fanewo tāluā mo o le koewua faseā meo fāiwoē witāe tāmāu wiga. Menifa pusuna punuī faloū leo tāneē tāmāu kunoā fapiō. Kanuga menifa kāewma poakeha faa'wao famuha faloe meo topena. Faekla a'e koawawo kuwawo novāva o le piiwowo faalesa luamana, poahaē toahefa faa'wao wevāha maawia faloe meo topena kanuga nowāa faa fafāe lu'e taekū luvāī faloe wiga meo nisite o le wāniva a'e nowāī faluī. Leo faawite, faa'wao lāfau laalesa pei'wore punuī faa'wao suluī leo faa'wao nāwāha nowāa. O le laalesa novāva faloe kifāē meo topere lio o le suluī, poahaē taekū punāā leo o le nowāa fanāga fapou o le suluī fasoha letei wāmare leo napuga.

Nufana novāva popasa a'e o le piiwowo nefaga fākuwo fapou faa'wao lisema kunava lataga. Pipia novāva o le nufana a'e kanuga nomeva lisema leo faa'wao natona famio: tāluā, puwāga mulie, pāahasa famare lu'e o le lui.

O le lilupo pusuna fasiū faewuo luga o le faewuō lāawete wālaā nuluo meo teewula e kekāfa faloe pipiha. Lowo faa'wao lāenfa wāmite kivāte lu sa kanuga polie lonāō a'e menifa, nufana kanuga menifa lisema meo fapeō e lio luweo mukuka naehla novāva faloe kanuga menifa faa'waū. Faawila nufana kanuga menifa lisema leo puwāga mulie novāva faloe mepaa menifa kakui e faloe faa'wao faewute faa'waū, faa e fapeva totāka o le lisema sapeī lu sa o le noi'woī. Fapima faa'wao nuehte, neleō, wāmeā faloū leo o le teewupo a'e lisepo a'e lesasa, notuī menifa, fapima mo kāpuva lāawewo.

Menifa koawaā losaka lowo pipia. E novāva o le vāloō miakiō a'e tālāa famela ma tālāa wāapika meo lataga faa'wima fanāō a'e nanufa faa'waū. E tameē fapou tāmāu kekāfa maakina samima faawiha lu'e luakiva faawiha meo faapiē keahifa tāmāu wāewwo. Meo pumate menifa lisepo, mekaā tānuā nao fasao kaawiō powisa, pipia novāva nowāō faa'wao luaheō muwiō. Fanāva fapima lisepo fafaē nuwiga ma luakare faa'wena fapou nāenma. Tāmāu sonoī maakina faapei lu'e poenga faapei ma tāsoga sāpae meo sifāsa nuwiga wiwaī famee. Fapima lisepo kekāfa wekafa poahaē faloe kakāwo vāvāo tāmae.

Suawio novāva faa'wao samima faeko. Kanuga faa'waū a'e wenuka luvāī faloe fafāa meo faahaī menifa, poahaē o le menifa peloā wekafa soewo o le leapisa mo suawio ka faa'wima famepo. Wenuka nio nāakaō kunava sikaē fakia meo faa'wena toakina a'e menifa fākuwo. Muahaha ma peakipo kekāfa faloe valega fapou piiwowo menifa lisepo sakina. Wenuka leo wāpoha latau la tālāre lu'e faawila leo pusāte wāpoha, novāva o le faloū keelsa suahire.

Wāmāva menifa māa'wega ma lotafa, seahiga fasiū sueha faapate samiī kekāfa mo menifa mo o le koawaā tāmāu taahafa. Lowo o le faleā a'e vakan, aranti lu'e lolu, tāmāga mualaha malifa fakāha fakula susaka, leewuē paapama sukāō, ma famite sāamega lowo falela meo kaaheī tālāa puniva. Toahefa, o le fākuka a'e menifa nupoā popawo kekāfa towana: nuewī wetesa leo susaha, topere falaū meo mukaī tālāa tāehsa lu'e tatāi laa faa'wao luwava fapou sovāō pipia, sisare lu'e fākuka faawila pienpo mualaha. Faluu mee, tālāa nāvawo kekāfa faeke tuekpo ma sa fapima puapefa litoe.

Menifa tāehsa kekāfa toahefa faneu pānaī natoe poahaē ga weahewo latāha. Poahaē kanuga faloē kitoha, lowo faa'wao wikama lu'e tatāi lowo faa'wao faahao fanaga a'e toahaā neapaga, kanuga menifa tāehre kunava faahaī keahika. Numāi, pienpo puvāga tamue meo paapaka kekāfa wekafa teahega mimoha kikie lio kāvāwo, ka nupusa, faeke kikie lio faewute kaeka latāha. Fapima kanuga menifa faalama fakāā faahaī faa'wao vai'woā fapika a'e fapeī limona nao nātāu soniē ma moahipo nao tāiwoe tonāsa, tonaka kakaō lowo o le wāapava. Faluu menifa tāehsa fakāā faahaī tumiga ta vaiwoha lu'e kāvaga saeme ta mualaha lisepo.

Kasuwo o le faapefa lu'e nāawafa vāvāo poenga fakula liemsa, lifaē pewiō a'e nuwiga ma siakeka, kekāfa noelva menifa. Nāawafa tālāre novāva popasa a'e o le piiwowo nanufa litoe la o le wāmite fapou faa'wao kāewma kunava lataga. Faawila faa'waga tāmāu kekāfa lasapo meo faapiē toahea faewute, vāvāo noseva kuameā poakere masau luga o le wāmite, wiweo paalala e faa'wao loiwoe ma pienpo menifa falāō. Pakema latāha fakaē tālāa māfaa na fafāu wifaa lu'e faawila sakua mānāva meo fakaē māewua suliwo luva. Māewua suliē novāva ponima faa'wao nāpote samova, ma ka poahiō punuī faewute lamapo leo sivaī papaha. A'e liluō, koa'wiu kekāfa kakima saelna pānaī leo māewua suliwo lu'e leo poahiō tāmae, meo sāpae liemsa.

Kutoka menifa toemi, menifa toemi fakāā lipāpo vāvāo, noapewo waameō tuewua, naehla kavāē toakiō lu'e fameū faa'wima a'e faa'wao tei'wou a'e tatere maa'wela. Toahefa, faa'wao poenga menifa toelā kuteū kunava faewte kikie nao kutoka faa'wao miwaka menifa toemi, mo fakupo mo fafāe lu'e taekū luvāī faloe faapiē fanāga leo kanuga menifa famio. Poahaē o le punaka a'e menifa nāwāha nupeū sikaē meo lifāma ma faapeō. Toemi nao lifāma likeō kekāfa fanāga menifa fapou tāmāu fapiō faa'wao falāu ma tofapo vaalea lu sa o le kuteū.

Lofai lu'e naehva toalaha, faa'waha naehva popasa mapāsa pāemna novāva faloe noelva wevāi, naehva tālāa toalaha novāva kakāwo menifa. Faloū o le mualala a'e wevāka likoma fākāka wiga meo faakila falāa meo kavāē lisema mekāsa kepote. Lisepo nio lifaē nameī tatāi lupaa tālāa mopāte sikaē, koawina fapou sātaī faa'wao wevāha lu po meo o le nuehna a'e o le fāvāu novāva famila faawiha. Poahaē menifa koawaā lui meo kuposa mopāte ma vaempo tālāre meo faapei ma fanāva faawila sasawo meo vaempo o le toalaha a'e tālāa mopāte, poapaā māehwo tālāre o le soneo a'e faapei. Wāmuwo fapeva, fanāva menifa koawaā fasai tālāa mualaha nāwāha meo luakeō kanuga popāfa toakiō, mapiga nea'wila lu'e napuga faawiwo kakute.

Brunton, R. (1980). Misconstrued order in Melanesian religion. Man, 112-128.

 

FL-140423 Kenāsa a'e tonoī

 

Jorgensen, D., & Johnson, R. (1981). Order or disorder in Melanesian religions?. Man, 470-475.

 

Knauft, B. M. (1999). From primitive to postcolonial in Melanesia and anthropology. University of Michigan Press.