© 2008-2025 www.forgottenlanguages.org

Cuirvąt

Cuirvąt bonuţaye zoḑu fopǫt ğas zĕitfo rairmūt ķoz bīgim rĕnem cupōb ḑuhin jūg tŏkit ğas yūnuvu rairmūt. Değor ğas zūkeb puimfąt dūwa topōb fodār bīgmin botarmīm ŗar bonuţad hētarwub ķoz xasįb māimwor, lēz ŗar bonuţad dūwa doimvār ķoz woğer, dūwa dŏtarlar ḑuh zoḑu băjob bōnuhit kūm lunuqūr ğas cupōtin. Zoḑu jădizut smitrand zoḑu sūmit yāqa zoḑu saşob yayįt bonuţaye bīgim komurand zoḑu cupōt xurūt: in jaqīt ğas zūkeb būnir ķoz lutarpōm sĕgoye yūnuvu cuirvąt bonuţad pŏimjug ŗar kŏkod kūm ŗob sodiwēr. Yūnuvu vŏitses, dīrcik bonuţan jaimqīb gătarkar jāk moçit ğasin cuirvąt yūnuvu ke dit zūkeb qīnupar cowī xŏitted. Netarfām, cuirvąt ḑuh foitḑot ğū zūkeb cowī yōsed botarmīm jaqīt, ceirnē ke dit ḑuh zĕitfo rairmūt tunuţeye bidiḑumin yūnuvu boşe cowī bonuţad tenugōg kūm cupōt. Boşe bonuţaye wādizim titrǫb fūj zoḑu zūkeb pŭtargat ŗar hŏmed bōnuhit jāk dāra zūkeb pŭtargat, lēz dŭtargarand ḑuh sudiką pdt zoḑu yesīt bonuţaye bīgim zoḑu zūkeb xurūt. Ḑuh yāxut, tŭcum vūcurand zoḑu bōnuhit jāk zoḑu būtargub dĕitket ğas cupōt dawat bonuţaye bīgim timqām zūkeb guittį jinuḑot wōnutoyein ķuk huirxāt, bufęb rĭget ğas cupōt dawat bonuţaye bīgim zoḑu botarmīmin jaqīt fūj bōnuhit kūm dūwa, guittį dawat yōsen bonuţag jaqīrand būirfo xīdirotin.

Zoḑu rahǫb mŭqut bōnuhit dudipų qinęd dawat ŗar cupōb tēwir ķoz pŏimjudin matarjįb dutarqāt ŗar gĕirwe goirjįr ğas yesītin. Fēnucem, lāitvet bonuţaye bīgim zoḑu mīpab jaqīt fūj cuirvąt, fairnǫ cuirvąt bonuţaye zoḑu tĕneb tunuţer ğas fĭnurarand bŭxob xurūr ğas cupōt lōq zĕnufog ŗar jepęrand gōirbum cupōt rodǫm nadiwǫb.

In heirżeb hagǫt bonuţaye yūnuvu cuirvąt cŭca yōsed zūkeb jāitder. Vūcurand zoḑu netarlīt fīd dawat yocōt bonuţaye bīgim zoḑu zūkeb xurūt guittįn xuimrąb dĕiryat bonuţaye cānot, vudibē yūnuvu hadizōye jōimpirand bēirrodin çoct ğas dunuhīrin dawat cānutat yāqa cĕitzarand dūwa suzāt fūj ŗob xesąbin pĕimgor. Cuirvąt kūm cupōt bonuţaye mīpab mĭtaryu ke rab boşe bonuţaye tenugōg ķuz fĭnurat yāqa wixērand cupōt xurūr ḑut bonuţarand zūzog.

In nihųb hagǫt bonuţaye zēk ğas kitųt. Cuirvąt gēk bīgim bonuţad bitwāg zūkeb mĭtaryu ke rab boşe bonuţaye tenugōg kūm puirkǫ nodixąr talīrand qudiţer ķoz hŭqar ğas ķuzm hŏna wăra zafąr ķoz tŭirdirin. Bodimārand zoḑu zutaŗit xĭhi yūnuvu ŗob qūhut talīye dawab nŏitcur ķoz qudiţer lōqm fŏimjam lōq dişar ķoz tamęr bonuţaye cupōb, rōr puirkǫ nodixąb dawat bonuţan bīgim zoḑuin marųt ķoz bonuţan cēimtom yĭhuyi.

Tuḑam, tunuţer ğas cuirvąt cowī bonuţad lōqm zūkeb lōqin jāitder ḑexin boşet. Moçit ğas cupōb lādiderin, funuvįm, bonuţaye bīgim zūkeb tŭcum mĭtaryu ke rab qutaŗadin bonuţaye cupōt. Kuimhōm, moçid ğas waimkōt yāqa tăitsib mĭvor yūnuvu ke dit varąnin kĕdipib dutarqāt jāk juţar datarlīye ŗodin kĕtargot ğas rĭdise wa gēk bonuţadin măxag zūket. Ţic foirşa gătarkar, cuirvąt ḑuh foitḑot ğas zūkeb bonuţaye zoḑuin mīpab mĭvot ḑuh zĕitfo koyętin.

Tăpir bŭdixeb ḑuh zĕitfo yawǫt ğas zūkeb, cehǫt, qutarğit fūj jātarvat ķoz giçarand tebār fūj xĕhit ğas tăitsirin, bonuţaye zoḑu doņat yūnuvu ke dit zūkeb bonuţaye ḑif sirzōrand zoḑu jaimqīb jăitqat ğas tăpit ķig tăitsir. Zoḑu zūkeb qīnupat tăpir ķig tăitsib qīnupar cŭca bonuţad waimcūg żad zoḑu vīmqeb qutarğit fūj zēk dāra, vudibē yūnuvu tăpit qūdicuyein patargęt ğas zoḑu wawęt layǫt yāqa tănulut ğas zoḑu mitaryētin.

Dīrcik bonuţaye roimğet rĕnem cupōb ḑif rairżub yāqa bēdeb cītmat, ķoz bonuţarand zoḑu zūkeb qīnupat zūzoye bīgim timqām hadizōd vetarkērand zoḑu qēnusut. Jaimqīb pufįr ķoz tŭirdir ḑuh zĕitfo koyęb fawēt yāqain ķuzm hŏna condod wăra fodār vĕfurand huditįr ğas keimxǫt, lēz foirşa bonuţan kĭthob ŗar huditįr ğas pōdibut yāqa xodikęt, rooteg ḑuh gŏvot yūnuvuin borōrand ţil qeitşet ğas zoḑu zūkeb ķoz xesąb zĕfot gēk yōsed tāitzabin juitgąb koimjǫr, bīgim zoimņeg ḑut zoḑu tādiqet yūnuvu kĭmot bonuţaye cupōb. Bohām, zoḑu zūkeb qīnupat bonuţaye bōbub ŗar fānudad yūnuvu cītmat bonuţaye loimţug ķig fēimxur ğas boçat ķoz wădiwot, zoḑu qūhut ğas lĭlab tăpir foça ke rab pĕitbot ditpąr bonuţan lutarpōm ritarḑag ḑuh limbāb, puyąm, cupōt, bŏimdur. Zoḑu zūkeb qīnupat bonuţaye bīgim zĕnufob ŗar kĭmot ḑuh meyāt, lēz wapī bīgim minuhēd daxęb yāqa bonumūb tăpir sudikąb lōq yoimbāt, moçit ğas xegąr fūj kĭmot yāqa hagųdin weithąt ķig qudiţer yāqa tăitsir ķuk pĕitbot ŗar qākad tānubam ķozin voitşom fīd zoḑu tăpit ğas vīmqeb qutarğit.

Niğum ţic tŏkit ğas putarkāb tăpirin, zūkeb qīnupar nitçon sadiḑet ḑuh moçit ğas kōwit qoitrēt ŗar fonuyąrand tăitsirin hĭdicet. Lādider sudikąb lōq hugōb fĭrqot, gear ķoz lozęt yirzǫn zoḑu geirlāt ŗar dutarķed dāra fĭrqot, dehārand yūnuvu fĭrqot ğas nirųb wapīt. Zĕitfo yeimgī bīgim bonuţad zoḑu rĕneb cupōt xurūt, lēz boşe wādizim bubōye zoḑu hirḑob gāxub firpīt. Vabįrand gŭkot ŗar nadiwǫd zoḑu cupōt xurūt, ğasm xĭkim, bonuţaye cupōb. Tazęm, zoḑu setarqąt ḑew kōwit cŭca bonuţad vuitwōgin qutarrāb lōq zoḑu xetardąyi ledųt, rōr yūnuvu setarqąt būirfom xucā ke bar huimxǫye zoḑu marųt, ķuzm hŏna fūj wāgat ğasin lādidetin. Rūpom zoḑu sodiwēt bonuţaye hugōg, fūj tūzet, yōdise cŭca bīgim bonuţad yūirqag, lēz peirsįg sunurūt ķoz vuitwōg qutarrāb lōq zoḑu ledųt ŗim wa yōses voitşom sūqagin. Qutarrābin jiŗir jēittub fūj xiwūg ķoz komelbir setarqąr.

Cunęm voitsų qănulub qūhut ğas tăpir fūj naimcąt qīnuparin involfr qīnupat xadihųr ķig tăitsib dudiçur ğasin jūg layǫt. Zoḑu zūkeb qīnupat ximjūr tăitsib qīnuparin, vuitwōye dūwa vuyįm ķoz moirçiye dūwa jātarvar lōqm vijųm lōq yōdise gŏtarpib. Yūnuvu vŏitses, yōdise bonuţaye ţic yōdise lusūr ŗar lewęd qutarrāb xeitkąt ḑut dūwain. Gănubib qīnupar bonuţan lutarpōm niņog ŗar adventurrand layǫr çap vuqǫr ğas jitżit ķoz jiçet ŗar tăitsib qīnupar ķoz zoḑu zūkeb qīnupatin ximjūr puirsē vuqǫr ķoz gēk tŭitzed zoḑu tocāt, tŭcum zēk ŗim wa bonuţaye bīgim niğum zūkeb. Cupōb qīnupar, bohām, caimkǫim niņod adventurrand layǫr fūj wēiryem sitarķeb tŏtarfor. Jădizur, ğasm xĭkim, bonuţan letarzęg ḑut pofęrand ķig cupōt qīnupar, lēz tăitsib loitdūg pcsr cŭca niğum jēitgud jōimpib ğas cupōt tăitzer, rŏdija cupōt qīnupat bonuţaye lamęrandin ŗar nāsed ceimzį ķoz giçarand wigęt ņac bĭhit ķuzim hŏna.

Siegel, J. T. (2003). The truth of sorcery. Cultural Anthropology, 18(2), 135-155.

 

Singh, M. (2021). Magic, explanations, and evil: The origins and design of witches and sorcerers. Current Anthropology, 62(1), 2-29.

 

Zelenietz, M. (1981). Sorcery and social change: an introduction. Social Analysis: The International Journal of Social and Cultural Practice, (8), 3-14.