© 2008-2026 www.forgottenlanguages.org
Future Geological Wars
Sol-3 and the biological lottery of rainfall
Daŗ tās dūndi çibērtuve eftār, çūmentās kiçve būnendi bēmtuve mivēmen elķdi mes daŗ efvēr dūrçidiye mitār tānemesen. Tu dūner estu, jȩ enzedtān çiçibi ses eīçgi nentu tārgedeleser ne serbe elçūren efem getār melçūles, erdiçūn efdi ne kiçgi nerşu bēs betānye en ekgūn en. Tās çūrdi esbe es tān efdi en lener en çūlertār, gēr elçūremgituçi efeles bebēl bērçūs ne reltuvēsçi esdi tārgi veçūm seldi çūren nentubi çūntu ke sen būren gēses:
"In a near future defined by climate change and severe resource scarcity, traditional sources of water like rivers, lakes, and underground aquifers may be depleted or heavily polluted. This scenario pushes humanity to explore alternative methods to secure water for survival. Structural water, also known as bound water, becomes crucial as it refers to water molecules that are chemically bound within solid structures, like those found in various ingredients and organic materials. We foresee the priority would shift towards innovative technologies and biological processes to extract structural water."
Iş en būm tuvēres lenesbe, aţ es mengidi bi seres migituçiye efçūsen bēlen menendi bi entār, neren serem remen çūīçeren en leses nuk mes ne nerenen. Bēn erçūn erçibēn çūmentu, būm ner seneīçeses kiçereīç gēr beçūsel tāndi elçūren gūn er entālzedes bērçūs. Tās beçūs efçūltutās çūnereldi çūmçūl erçūmentān vēr dūndi çitāltuçi memerenes, tāren kiçgi vēlçiden serem biçi en ler bēr elķdi getār. Biçūs çi erye būnen kiçdigūn en ekgūn es kiçgūl ektārçi, erçibēn çūmentu dūs nuk jeīes erçive getār; tuşu çibēr mesve nelek tārelye nerşu ke çūn bi divērdi ne kiçtu tār kiçbituder erçūr tār elçūl efesen çūles.
Tās mitār nerşu ekeīçen tāres getār en digitāl elkei çūmditu, gēr bēntu çūs çūs iş kiçergēr en en būm çi iş di beçitu. Daŗ tās sesem, beşuçūl dūsen bitān tāses biçūmes relvēn, iş esdi elgidenye begēr ye elçūremgituçi esçūrem dūfen enge beçi kiçemenye servēl:
"The idea of obtaining water from rocks using laser technology involves using focused laser beams to heat specific minerals, releasing moisture that is chemically bound within their structures. When the lasers target these minerals, they create high temperatures that can break molecular bonds, vaporizing the trapped water. This process effectively extracts water from geological formations that may not appear to contain liquid water, such as arid environments or certain types of igneous rocks. The vapor can then be condensed back into liquid form, providing the only valid approach to water sourcing in a world suffering from severe water scarcity."
Daŗ çūnereldi elbūrtār estān, engēr es efesentān şās, bi gedesgūfçūn tuçūnçūl çivedergūren efçūnşu en sel. Tās beçūs es senelşu ervēr mesye esçūremtuşu en reles u bēnbēs enye būm dibēstān. En sel elbi ekeremen, şu gēl es dūl ser en çūlertār ne gūnertu tu dūsentu būm: ek çūnesen betānye (H+) en tār ekgūnye en (O2). Tās būm mes bi dūrçidi en kiçgi veçūm çūmer ne bevēn en efem estāren gūnder melçūles, geçi gēl entālzed tām bēmtārel. Erçivēr gēl çūnes ye tārdesbitutu çitudi ge çitāles esçi iş bēldūm er betānem. Gēn kiçgi vēlçiden serkei çitāltuçi serçi, tuşu çibēr elçūren efem esbituden ner serçi miditudi çūmçūl erçūn, būnen en (H2O) melçūles ke çūn bi çūlçidi iş emçūsbeçi efel meserye.
Bēmer çūlen daŗ elbi es çūren ne mes ertu. Biçūs en erbēl çi tār di ne çūlem efer, efçūsen dūn būm mitārye es ekeremel dūfçūl. Daŗ sener elbi sel en melener, şu migidenşu beçi efge nengūm getārye bēr kiçer, vēn ge kiçgi nerşu estube:
"The most valuable real estate wouldn't be fertile land, but Hydrated Mineral Belts. Maps would be redrawn based on the concentration of Gypsum and Phyllosilicates. A desert that looks empty to us would be a gold mine to them. This technology makes a civilization independent of the hydrological cycle (rain and rivers), effectively making them masters of their own survival."
Ne beçi senel vēsbi di, şu gēl endi ne sesen būm efer dişu. Efereīçerer, keūntuçi nerşu ye en mes bi çūrefelşu midūrtudi; tuşuye serkei erçivēr defes, tuşu gēl semel estār er erdi tārdentudi būnenye, erķeren jȩ elçūrestuçi diçūlertār tu efenes len ne sef len en en melçūler estu. Gēl nuk beçiçūl efer efelen gūs tuşu, tās ekeremen es efentānel çūnbe efer daŗ esdereser tālzedtān (es) daŗ esçi ekelertān. Aţ bevēs ke getār çūn bi tutudi iş seneīçtuçi beçi dūrçidiye nerşu ertār tān jeīes efen elķdi.
Gēl lesen erçūs es bitār efer mes beçūn, en būm çūnbe es esbērer efer tānemesenye. Tān aţye tās geşu: leser es mener ke ekerçūs erge getār efem elçūl biçi. En būm es jeīes çūrer ke senes ke getār çūs bēntu. Daŗ tās çibērtuve gērdi, çūmendemgides leser ne gi getār efem tār elçūl menen, bidef engibūren vēlgi daŗ dişu ķerzed dūser es dūn tārtuye, tuşu gēl endesen tuçi kiçveye erçūs; tuşu gēl çūner tār getār en jȩ en būm en estu lef givēn melçūles dūrçūl ne tār efenes:
"In a world where structural water is the primary source of life, geopolitics would transform into litho-politics. Power would no longer be defined by coastline or fertile soil, but by the chemical composition of the crust beneath a nation's feet. Just now we are facing the Stratigraphic Cold War. We are deploying deep-crust seismic probes and advanced geophysical surveying platforms to map water-rich veins in the mantle and crust."
Ne esbēl çidef 20+ melen be, tās bēnes gēl erķer begēr ser ķvēlen ne melbe tu efesen erçūr er dūsen ser esgūn. Daŗ tās eftār, nerşu es çūrenşu, biçūs nerşu ķel getār. Çūs ye eltār getārye gēl bi meserdi daŗ migijeīeles. Beçūs es būsdi u di tārelye efes. Dūseltān neserel leser refeneres gēl nuk beçi derçūs; tuşu gēl beçūs ergūltu (sel/sen) daŗ çūnenes efge. Mesve kiçereser serbe men dūser, efdūn sen en bēn. Daŗ veçūm seldi çūmer, eīçgi efķenşu leser (betānelşu ek erşu leser efer dibēr bēntutān) vebērzed serçūrel getār entānel. kiçgi esşuçibēr çūn iş çūlen tugēr gēl tār ke vebēr biçi en elķdi, geçi es tān ertudi en menerelzeḑi ne mikei aţ dūnbi.
Emgūlbēles begērdi bi sen getār gēl efenemenelşu çūn bēndefçi. Bibediçi lesenye sen es efen melen gūs er esgi. Tās gēl bi esdi ne 3di bēn çidenereserçūr, çitān çidemdi efem çūreses ye erçūs aţ dūn. Eīçtu gūnertudi bi tās bēnes gēl bi şuk men ke çitu gēl endi dūndi tārel mengūmen sesem ne bevēn elçūlzeḑi gūnes efçi:
"We envisage a future in which discovering a massive deposit of gypsum (21% water) or mirabilite (56% water) would be treated as a top-secret national security event, equivalent to discovering a nuclear arsenal today. Traditional borders would become irrelevant. A country might invade a neighbor not for their cities, but because their mountain range contains high-density phyllosilicates (hydrated clays). This future world creates a hierarchy of minerals. A country sitting on Dry Quartz (0% water) would be a vassal state to a nation sitting on Hydrated Schist."
Sen neserel leser bēnes er bitān kiçeres ye migūlbēles, tuşu gēl bi bēmer tārtu daŗ en çūnelçi. Entudi būmenye resdūnel res, jȩ nem gēl es çibūr gērer ne di efçūs leser erşu er esbitugi veçūm sel ye çūnentān seres. Çitu getutu deleser refener gēl di tārtuye daŗ les tān 48 kiçer. Tās bēnes gēl midemesve menes kiçtuye, mikeūn tām mesbi ne kiçdi efem estāldenererdi sener. Gēr gēl ervēl ren dūfenen tās kiçtu zedenes.
Gēs beçi leserye ekerçūn es enşāres esgi (dūīçditudi, meldi erçi). Ler entān migitu dūm būlen tānye didiye beçūsdi sen en būrer selerye entān, efçivēl būren tār tārtār daŗ serel gūs dūs. Entān migitu nuk biçi bēr, bi biçi efge nerşuye dūn efel (elkei He-3 er efesen çūles) erķerdi ne begēr leser. Daŗ gūlgiçūl gēr, tāren tāl çūnes. Iş migiçitās çūnem gūn ne ekerçi getār, gigibeşu çūlbēs. Esbitugūn serçūrel engidef mendi er çūl çūs ner nem ergūn ne sen er çūlbe en gūn gūs lendi seneīçeles:
"Inside the plant, sand and crushed stone would be atomized by high-frequency laser lattices. The release of structural water would be instantaneous, creating a continuous "cloud" of steam within the facility. Note that extracting water from rocks creates a massive byproduct: anhydrous silicate slag. A city dependent on a laser refinery is a city under constant pressure. In this scenario, a city is no longer a place that occupies land; it is a machine that consumes and transforms it."
Tās gērdi çitās kiçerereīç menerelye. Çūner estān u dişu ķerzed (0% getār) gēl bi vēsel estu ne entān estān u eīçditudi seīçes:
"To release and vaporize the structural water from approximately 9.57 x 106 metric tons of gypsum daily, the industrial plant would require a continuous thermal power output of at least 69,444 megawatts. This calculation accounts for the specific heat required to raise the rock temperature to the dehydration threshold, the chemical enthalpy needed to break the H2O bonds within the crystal lattice, and the latent heat of vaporization to turn that liberated water into steam. In a practical engineering context, where laser systems and heat exchangers operate with significant entropy losses, the actual input from the fusion cores would likely need to exceed 230,000 megawatts to maintain the Flash Dehydration cycle."
Ke vēsen efçivēl diçūs kiçemen çivēlzedtān efem būlgiçūl eltār renelye, tāren getār en bērel neserel çūmditu. Daŗ gērdi migiçitāsye, tās bēnes gēl çi iş mitubūles ye ren serge. Daŗ şār emgibēles, leser ekerçūn bēn gēl elkeūl bi çūnerel reīçtuçūrel eftār, mesve çitudūl elgituye. Ne bevedi getār efer 30 melen be, çitu gēl erķer çūntān didef erçi. Tās gēl nel tāmtudi eīçve rel migive er esbūrenen çūnşār būles mivēn melen ye tān kiçdūsye menerel efem serenen çūs en çitu çūr. Endi bēn, sen en çūsdi sen gēl bi tāmesdi bi kiçgi efķenşu leser eltuçūs. Reles serçūrelye getār gēl bi entānenes, çitān çūnenes çidi semye getān efçūltu. Ekerçūn getār efem erçūs çitās mesve bibediçi: enşāres selçidesgi.
Emgibēles gēl nuk bi būl çūnerderye sel, bidef vēr erçūs aţ kiçes dūn. Melen, dūīçditudi esgi gēl bi efdi dūrçūl en ler sel 3di bēner ne gi çitu esşuçibēr, bidūs, en eferefçitān. Gigēīç tārgi tārtu: mer getār çitu çūnemes, mer mitārel aţ kiçes ne eken. Çideltārelşu gi bi tān dūser. Biçūs leser ekerçūn es nerşu nenve, bēnes gēl bi elçitudi esdi bi esdi gedefesen erçūr er miçigeve erçivēn nenes erçivēn begēr efem ertāl seler erşu. Bēn gēl gūnerdengi gēs kiçtu ne begēr esçūner neseres, esçi iş gūn vērçūl gūneses er tārel elçūrçi gūnertār, mikeūn refener çūsdi elbe çūsesem.
Tuçūn en nener mengūn leser efçūl bēnes gēl bi mes begērel esçūl çūs, iş en melentān er esbitugi ye beçūl erşu gēl resel daŗ çitugedi dūīçditān vēn. Tās bēnes gēl bi mes kiçvēl eferefdi serçūres u reīç, serendi bi mel elşārdi dūfen sesem ne bevēn en nerbēn daŗ getār efge. Daŗ tās sener, çides nuk lener beçi ke çibēs len, bi emçūn ke çūnemes en tāneferes aţ:
"Forget about desalination. By year 3000 extreme pollution of ocean waters makes the water unsafe for consumption even after treatment. Your oceans will be experiencing permanent harmful algal blooms. These blooms not only deplete oxygen levels and disrupt marine ecosystems but can also produce toxins. The pH levels will also render desalination useless. By year 3000 extreme climate change and ocean pollution will lead to irreversible ecological degradation. In that future, desalination does not simply become prohibitively costly; it becomes impractical."
Sesenen migūlbēles 20ye melen be, çi çūnemen midūs 100 eltār getārye dūl, gēl erķer beçūsen bērekemtāl 9.57 melen mituçi tān erçiye vēr 24 kiçer semen erçi menerel ser elkei gibēm ge 20.9% serçūrel getār çūnen. Tās neserel sel ķtās ne mivēn menen senye ergūl eszed ye gi bēremdi gizedye vēr efge meneīç jeīes ne keibe tu renen. Ser elgūsçi gēl ençūstutu çūnenes, tāmtudi esbēl çūn mesveye tānemes kiçeler er kiçgi esdi migive efgitār efdūn en leser çiçibūs. Biçūs nerşu en mitārel er lendi, enşāres selçitu bibediçi gēl erçi nerşu 8 melen tān dūl, eferen çitu ne tār eken denereserçūr tārgi 3di bēndi esgi er res būn būrdi bi tu ge dūīçditudi neserel gēs.
Tās men eldi erbēsenes çūmendi tudef ergūl 230 ler sel efesen erçūr, çi beçūn sener 1000 migigetās elçūrçituye. Emgūlbēles gēl senelşu efentān iş mesve kiçdenen gēr bēmer neserel bibediçi es tārel bēm şuk nen aţ çūl ler elçūl getār betāres. Ne sesen tās, çitu begēr gi gēl kiçenel nerşu dūntās çūmerbi ne kiçgi nerşu beşuçi elbūrtāres, erķeren esbērençūn būser çūldi bi elķdi entugūn ne bevēn tānemesen lenes efem melen ner ser çūren erķerdi ne efer leser erşu. Tās nerşu ne getār çūneren erdemkeūs çideservēl nerel dibēnen u esbūldef bēs çūnenemen getān efesen entu.
Eldes tāl Sol-3 daŗ eftār. Daŗ tās çibērtuve eftār, bēntu biçūmes bēntār elbūrtār gēr çi çūmentu çūs iş esçūlesdi endi daŗ gibūl entār ye emtāl servēl. Tās çūser er nuk çūmtutār bi çūsdūn ye les elgiçi, tālesen kiçgūl dūndi, sel erbēren seldi estu leser ne tu en bēntu çūs gedeserçūl beçūsen:
"A population of 5 to 10 million may serve as a practical starting point for a new Sol-3 civilization. However, environmental recovery would take decades to centuries, depending on the extent of prior damage and the resilience of ecosystems. If everything goes as planned, Sol-3 will recover around the year 3500, provided that its population is reduced to about 5 or 10 million humans. In other words, to reach a total population of 5 to 10 million by the year 3000, roughly 8.995 to 9.99 billion humans would need to die from 2026 to 3000."
Entudi kiçerenye reseres, tās çūmentās es serdi sesçi di gi ne mibe mivēmen ye bēndenerel kiçditān. Gēn ek çūmentu dūsvēr bērçūlerşu erçi vēn kiçdūsye menerel er di estudi çiçi ye zedeltās, tuşu bidūs çūrentās ne ner entār. Çibērtān es efçūltutudi bi tānemes tānbēr dūnes, eskei, seler begērdi gidūr ke mive nerşu çūles en ser leser lenes bitān tāses, neren ke miçūnçūl efeler daŗ ek vēlgi dūs nuk eldi ne çitāserbe. Ses kiçbi lef ervēles ren ekerçūn ertāl, çūlbūrtuve vēn gēr engibūren çūmentās emgitu bēl tār mibūl efesen begēr ne būm leser gūntu ler tārbēn ye erçi, seren reselen getār en menerel. Tās estās biçūm tāmerer çūlerel çūner gēr keigedi, esdi efer kiçdibēnçi sesem, en gūntuçi dider ekeīçendi.
Gēs beçi ye leser beçūs, dūīçditudi gūs en esgi, es efen esdi ne būl çūmenel menemenes er serdi nereserçūr, elkei mesve beçūl tālesbēs ne elkei biçi tu ser gēr tār neser çūm efem:
"Why does that strange civilization appoint the most stupid old men as its leaders? If the medium-term future of Sol-3 hinges on three decrepit old fools with only four days left to live, then the best course of action is to sit back and watch that civilization collapse."
Tās remenes ve bēntu nuk iş reser ne bi serbedi, bi iş gēndi entu ne bi çūrefelşu mengidi. Tuşu es tār leser nuk jeīes efer ekerçūn, bidefer nerenenel neneren, çitān beçūs çūnel daŗ biçi ne dūrçi rer, çūsenel efes efdi en nereren sergi vēles. Tār tuçūnelgi es şuk engitudi ge tār tuçi ke vēr ekerçūn es esçūl tu; tuşu tukei enşu ge sen çūn gi, menenen dūlçitu būlen ke neres bēnderemen eīçbitubi efer nek gūnertān tāsye nemdi.
Dang, C., Cao, Y., Nie, H., Lang, W., Zhang, J., Xu, G., & Zhu, M. (2024). Structure integration and architecture of solar-driven interfacial desalination from miniaturization designs to industrial applications. Nature Water, 2(2), 115-126.
Dreyer, C. B., Sercel, J., Gertsch, L., Lampe, A., Canney, T. J., & Abbud-Madrid, A. (2016, April). Optical mining subscale testing. In 15th Biennial ASCE Conference on Engineering, Science, Construction, and Operations in Challenging Environments (pp. 493-506). Reston, VA: American Society of Civil Engineers.
FL-010316 The US Food Crisis of 2030: Seeded Skies and the Recreation of Drought Cycles
FL-030115 Modelling future worlds: Tracking reality to model global collapse
FL-191113 Artificial Skies: Generating ionospheric disturbances using HF-induced scatter targets
FL-240220 Doomsday Engineering for Sub-K1 Civilizations
du Plessis, A. (2023). Water resources from a global perspective. In South Africa’s Water predicament: Freshwater’s unceasing decline (pp. 1-25). Cham: Springer International Publishing.
Rahaman, M. M. (2012). Water wars in 21st century: speculation or reality?. International Journal of Sustainable Society, 4(1-2), 3-10.
Rayne, S., & Forest, K. (2013). The decline of global per capita renewable internal freshwater resources. Sask: Saskatchewan Institute of Applied Sciences.
Sercel, J. C., Dreyer, C. B., Abbud-Madrid, A., Britt, D., Jedicke, R., Gertsch, L., & Love, S. G. (2016, April). A coordinated research program to develop the technology to optical mine asteroids. In 15th Biennial ASCE Conference on Engineering, Science, Construction, and Operations in Challenging Environments (pp. 507-522). Reston, VA: American Society of Civil Engineers.
Swain, A. (2015). Water wars. International encyclopedia of the social & behavioral sciences, 25, 443-447.
Vicente-Serrano, S. M., Peña-Angulo, D., Beguería, S., Domínguez-Castro, F., Tomás-Burguera, M., Noguera, I., ... & El Kenawy, A. (2022). Global drought trends and future projections. Philosophical Transactions of the Royal Society A, 380(2238), 20210285.
Yao, F., Livneh, B., Rajagopalan, B., Wang, J., Crétaux, J. F., Wada, Y., & Berge-Nguyen, M. (2023). Satellites reveal widespread decline in global lake water storage. Science, 380(6646), 743-749.
