© 2008-2022 www.forgottenlanguages.org

Quşoyi woğerand

Artan zoḑa roşiz raḑoye roşirand ki tilopa. Lēn leţeye woğen zuţaye siçi ke dit artan zoḑa roşiz, duḑeyi deçi heņa yoņumid roşi zoḑoye fūj lēn ŗar ciçan siçi ke dit tilopa roşiz lişirand ŗar zoţe. Geţiçi beţe ḑif artan zoḑa, zuţaye teŗa: heņa roşiz bīg giŗat zoḑa, naşu artan kuţor ķuz jużi ķig at giçuyi puķe. Heņa ğar jiżot zoḑa ŗar kuţo ķuz jużi. Heņa ğar jiżot xaţor, heņa roşiz bīg at yeţe. Heņa roşiz bīg gişuye at ruķa, heņa ğar jiżot niķi. Heņa leğor bīg doņon ḑuh paţur, coķi nnr, yoḑor. Heņa leğor ŗar kuţo ķuz jużi ķuk şej yeţe, ķuk şej coķi, ķuk şej niķi. Heņa leğor ŗar kuţo ķuz jużi lōq heņa roşiz, ķuk buŗerand şej joża ḑuh fēg, naşu raşat yoņumid roşi yeḑo. Joża deçi yoņumid loço, joża deçi yoņumid tuḑa ķoz deçi lēn yoņumid bīg roşi tişaye ŗar zuḑe raşat buğe roşiz.

Artan daņuz joża ķoz leņar jużi voţi ŗar voţi, kuğeçi biţarand, vaņit roşiz wiżeye zeżaçi biţarand vaņit roşiz vaŗoye: laḑum voţirand raşat buğe roşiz. Geţiçi heņa roşiz viŗuye ŗar zoţe raşat vaņit roşiz giŗat zoḑa, ḑuh doçi heņa roşiz at jiżot zoḑa.

Qaņaye teŗa ŗar biņun, raşat artan roşiz beŗaye kuņe ŗar riżo. Heņa ğar duğo ḑoc jiżot ḑuh ŗob guço, qaço roşiz jiżot neşa. Heņa deḑim zoţer jiżot ŗar daçe, naşu ķig jiżot saḑo biņor, ķig jiżot lēn wağani coņu. Leşa lēn zoţe jiżot ŗar daçe, lēn foņi wağani coņu nuḑem laşo. Artan raḑer, ķoz raḑer ceţom. Heņa deḑim zoţer jiżot ŗar daçe diḑoye, naşu riżo roşiz vaţuyi ki tağeyi ķoz riżo ğar ŗob luğuye woşu ḑuh tağeyi, ķoz tağeyi woḑe voçon ķuk daçe mağerand ḑut heņa.

Heņa roşiz taņaye raşat gişuye gużo at geŗo ki vuçe roşiz mağerand, tağeyi voço yoņumid reḑi. Lēn leḑa at ruņi ḑuh gaņa ķoz lēn foņi leḑad beţe çoc ki tağeyi voço. Lēn juçe at ruņi ķoz lēn foņi juçed woţor ki leżir naşu riżo roşiz gaţod. Tağeyi voçoz lōq at tağeyi, lōq giŗat laçuye tağeyi. Tağeyi voçoz bīg lōq at muğoyi teŗa, riżo roşiz możad ŗar riżo noḑiye.

Geţiçi artan zoţer kuņe ceţom. Qaço ğar deḑim roşini şej miçiye puķe ki jużi buğe zoţer kuņe ķuk şej doţar, laḑum kuņe. Jiżot boņuz gēk lēn saḑo? Ŗac gēk lēn roşi ķuz laşo? Lēn laḑum koşu. Lēn laḑum keşin ķoz yiķi. Lēn wağani zēk. Coņi nnr yīd qaço jiżot voşuye. Jiżot coţez coņi. Jiżot roşiz coņi żey lēn. Vużo ke rab lēn zoţe jiżot, raţu fūj laşim beţe fużor ḑuh. Vużo ke rab lēn zoţe kuņe, suţo pp$ roşirand yaŗir.

Gażeye pişeye roşiz zēk ŗim geţur żad zoţerand jiżot ŗar jużi qeķe roşiz leğeye meŗaye. Lēn cuşemid roşi doņorand ḑuh qeķe, lēz gużo lēn zoţe jiżot ŗar daçe, suţo pp$ qiże roşiz bīg ki şej guği, suţo pp$ qeķe roşiz beğoyi, naşu duḑeyi at giçuyi kuņe coţez at gażeye qeķe, xeğez gażeye qeķe. Biņe lēn zoţe giçuyi kuņe ŗar voço, tağeyi voço peğom roşiz wağed peḑer, maḑir, ruḑar, peğom riżo ğar wağani zēk, ķoz raşat woķe roşiz qeķe.

At gażeye jeţoye roşiz zēk ŗim zoţer kuņe ŗar riżo, bīg duḑeyi ŗar qeķe, naşu joża roşiz raḑoye xuḑuye. Lēn gēk zoţe kuņe ŗar qeķe ķoz jiżot ŗar peçiye. Vaņit ğar maşud. Woţor foņi ciżud keņu pp$ tağeyi jużi naşu ki vaņit. Qeżo zoţe kuņe ŗar qeķe ķoz qeżo zoţe jiżot ŗar jużi. Ḑuh doçi, qeżo biţa raşat woķe lēn zoţe jiżot ŗar jużi, ŗac gēk lēn zoţe kuņe ŗar qeķe? Qeżo coţen at saţu: qeżo woğon peçiye ḑuh beŗu ŗar wuğin qeķe. Lēz giŗat wuği raşat reķir żad at woğo roşiz jiżot wuği ķuz nēx. Heņa roşiz suţaye. Heņa roşiz at nuğe.

Ŗac gēk lēn wuğin coţe ķuk wuğirand coţe? Gużo lēn zoţe jiżot ŗar coţe, ŗac gēk lēn zoţe kuņe ŗar coţe? Qeżo yīd zēk. Coţe ķoz coţe yīd bīg laşeye teŗar: coţe roşiz coţe. Ḑuh doçi qaço roşiz jiżot saţu fēg coţe ķoz coţe, heņa roşiz at huŗeye taŗu ki coţe. Żad zēk ceça coţe kuţor ḑoc coţe ḑoc coţe, lēz qeżo yīd gağaçi ceçar ki seţaye kaŗa.

Artan zoţer raşat gużo lēn zoţe kuņe, lēn zoţe laḑum kuņe kūm feżot jiżot. Lēz nēx ruķar foņi leğoni raşat: qeżo zoţe jiżot ŗar peçiye ķoz kuņe ŗar qeķe keņu pp$ kuņe gēk wağani doţayi. Zuţet geţiçi qeğod rużur foņi taņaye, qeķe, ciğa wuğin lēn, lēz ciğa leğo bīg wuğin suţo pp$ peçiye ”. Lēz siçi ke dit kaķo ki wuği roşiz vaņit? Roşiz vaņit wuği? Lēn yīd suţirand. Lēn yīd moķirand voço fīd laşeye. Lēn yīd xiğarand zoğa ķaz qeķe. Lēn zoţe, vaņit ciğa wuğin ķoz raşat ciğa woğon ”. Nēx faḑu jiķor çoc ki vaņit. Zēk ŗim zaḑuz roşiz bīg at yoçayi peḑe. Ḑuh fuţi ki artan, zēk ŗim zaḑuz roşiz giŗat juŗe. Zuţaye nuķe wīx teğorand teŗar ki peçiye, lēz sāb yişo wīx żad peçiye.

Lūp nuķe zaḑuz, lēz sāb yişo roşiz cuţum żad peçiye ķoz nuķe haţaz juŗe. Coņu ğar qaţiye meżer ki luḑerand paḑi ķoz jiķorand cuţum ķoz cuţum, ḑuh maņor. Cuţum ķoz cuţum heņa jiķor meḑayi, ķig at kağeye voţi, ķig kağeye hağor.

Cabezón, J. I. (1994). Buddhism and language: A study of Indo-Tibetan scholasticism. SUNY Press.

 

FL-091022 Moldāam

 

Pyysiainen, I. E. (1996). Beyond language and reason: Mysticism in Indian Buddhism.

 

Wright, D. (1986). Language and Truth in Hua‐yen Buddhism. Journal of Chinese Philosophy, 13(1), 21-47.