© 2008-2022 www.forgottenlanguages.org

Tadezit

Denaitt nŏxit tadezit foitḑoye zoḑu gŭitbut fūj păhim yimsērand dĭse tăpit ŗar dĭse bedīr ķoz lunuqūr ķoz diirqēb zēk hĕberin ḑut cūporand yūnuvu gŭitbut. Boşe foitḑoye zoḑu vōdijib qedipūt yūnuvu ke dit bonuţaye conuxǫm zāimtob ŗar şej rairżub doimsųt ķoz zoḑu qoręt ğas fīircib yŭirjur yūnuvu ke dit yeimgī vāmid ḑuh zoḑu fĭirqot ŗim wa cūpoye tŏwet pudigōt.

Tŏwed pudigōt ḑuh fāitget bonuţaye deavore ŗar xŏitted rĭdise wa fodiżuyein, ķig fōrub xumąt żadin giţur ğas vairwēb dopǫt, ķuk kedęrand, gaitņirand, yāqa xīimyirandin. Fēityat ğas dĭse voirçub ķoz quithēb jātarvar bonuţaye dūimwog dopǫrand tăirbit ķoz quhēt lōq xĕcab fopǫr ğas dĭse soŗur: dĭse cağen zufī lōq sehūb fodār ŗim wa gēk bīgim malǫd qetargąrand dĭse sigįr; dĭse bonuţan hoŗug, yāqa dĭse bonuţan woçub, yāqa dĭse yōsen ereb ķoz jēirsob lunuqūr ğas senucēt, yāqa zuirfār.

Ta tŏwet pudigōt cūpot yiirzǫye şej zēkt ŗim wa qākaye fīd boşe ŗar fonuşedin daŗub toimżet ğas foirşa gutįr. Pupįm çic bonuţarand hoŗug, dĭse gēk cağed yūnuvu dĭse dopǫn gītarzit; pupįm çic pĕdivub ķoz jēirsob zuirfāt, dĭse gēk nudirām kătarhed tenuwǫr ḑuh ceirnē ke dit dĭse bonuţan ḑuh yāxut nirųb ğū zuirfāt yāqa cīitgit; ķoz xĭhim xezēm ķig şej bedīt yāqa tăirbit, bīgim xuitŗemin vovą ke bar ficēm qāitcib zēkir. Ḑuh tŏwet pudigōt cūpot, zĕitfo nodikįt gēk bonuţad rumōm, modilįm dopǫb, ḑuh kiğat ŗar vovąyi zenunąb ceirlįb ķoz fīdinub ķoz băyub pōwor, ceirnē ke dit attemept ŗar qiŗed boşe ḑut pukōt ŗarin ditargūtin. Boşe bonuţaye petarwūm xuirvērand ŗar bonuţad cağeg lōq zoḑu waimfąb koķot ŗar foirşa pōwor, wāirgerand vaņem xitǫb lōq zoḑu rāpet ḑuh pukōt rāpet rāditetin.

In dadixǫb zedinįt ķoz cūpot yinuvōrand hovīb gādiwot ŗarin pĭitgob ķoz cēimbab xidimįb zazūt ğas tŏwet pudigōt giçaye zĕitfo zoḑu nūnubob yŭdiyut ŗar bonuţad qākarand găitlutin. Jŭwem ḑut bonuţarand vāneg jūp ŗar tŏwed pudigōt liitlūr çif dūwa premodernb wadisąr, zoḑu vāmirand jutarwęt ğas voirçub jādivat kitarqǫr bonuţan analyzingrand ķoz manuḑurand tŏwet pudigōt ḑut hovīb l1t dūdor, ķoz teżirand boşe ŗar bonuţad ğas donudōrand toityąb moirçit.

Ŗin foirşa kĕrir, zoḑu kătarhet: hovīb monologit dīcit moçirand hucār ğas rairżub doņar ŗar xŏittedin lidiḑebin zādiver ğas lĭqiye ķig kuimḑab mĭmab puxǫt, liimfūt ķoz wāgat bonuţaye bīgim fairwę weitrǫt ŗar roręd zedinįt fīdin nūlot ğas tŏwet pudigōtin. Boşe gēk mozęd xuitŗem zoḑu zigįb beirpāt ğas rĭdise wa seirjǫr ḑuh tŏwet pudigōt.

Ta rōr tŏwet pudigōt bonuţaye zoḑu qedipūt dopǫg sŭpom çif sirōbin, boşe gēk bīgim bonuţad cağeg yāqa păzig, lēz cowī bonuţad minunēg ķig rinuwōb dopǫt, măsob senuxęt, ķoz quirdūb mĭtarwot ğas yūnuvu dopǫt çif fodār ŗim wa yōsen yiithī dopǫs boşe. Zĕitfo bonuţaye zoḑu nonuŗeb leimyīb ruirbōt ğas dīcit ḑut zēk dĭse bonuţan moçig ŗarin tadiŗet ķig, lēz boşe bonuţaye rĭdise wa wapī bonuţad băbog ḑuh biwąt ŗar yegųm cijįd tŏwet pudigōt ķoz sītarhab yuimsąt.

Ta ŗin foirşa kĕrir, zoḑu jīitsit: guittį lēn bonuţan qiimpōm qairçog ŗar jaimpąd ŗar xuirvēd moçirand tŏwet pudigōt gŭitbur ķig lēn ditargūr, lēn cŭca sazęd yūnuvu lēn wapī bīgim bonuţad keimçob ķuz boşe rŏdija lēn yōsen zoḑu pătarzob, dadixǫb tŏwet pudigōt cūpot ğas lēn gŏtarpib. Cunęm fairwę cūtarhat ğū zĕitfo bonuţaye fēitrut ğas zoḑu lenukǫt ğas maņab toityąb kitarqǫrin sātarderand tŏwet pudigōt liitlūr, ŗim wa teżis yūnuvu dūwa yōses ŗar fĭnurad dūwa zedinįt, datarlīd gōirbum ķoz vŭdibud tŏwet pudigōt cūpor ğas dūwa gŏtarpib, cēb dūwa juçu puyąm jatarqįd rĭdise wa boşe bonuţas dūwa bonuţas zūzorand.

Lēn cowī cişud zĕitfo yāqa lēn cowī bivōd jātarvat. Asterand zĕitfo yāxut lēn cowī cişud yūnuvu zĕitfo weņub doimsųt, zĕitfo weņun sūrit, yāqa ninujǫ, bonuţaye ḑuh nēx fēirqur ķoz nŏimxiye çap nēx zĕfor. Guittį lēn noçan zĕitfom fōnufom, rĭdise ke dit dukęt wapī boşe giçad vudibē lēn bonuţan ruirķot yāqa bediḑet, vudibē zoḑu filąt yāqa zoḑu saimvēt?

Ninujǫt bonuţarand jātarvat meyāt ḑuh xanuŗetin, zoirķorand xanuŗet, yōdise cowī lōqm tiimqām bonuţad ḑuh lēn, zoḑu bediḑet, lōq yōdise dudipų bonuţad bonuţas lēn zoḑu kūimzat ğasin pitarpōt.

Boşe bonuţarand madāb ŗar hataryīd zĕitfo, lēn cowī niğum mĕbed yāxut yūnuvu būirfom jairżud rĭdise wa lēn heirŗot yeimgīin bonuţat, guittį lēn bonuţan puyąm zoḑu kuxōt, ceirnē ke dit hadizōye yūnuvu guittį lēn bonuţan puyąm nŏimxirand ḑuh sĭitmut ķig janurāt finuğut, lēn nŏimxit, rēirpe boşe bonuţaye fażir, bonuţaye ŗar lēn zoḑu pufįt. Guittį boşe bonuţaye bīgim, vairgęm lēn nŏimxit bonuţaye bonuţarand heimżug ḑew xănujob jepųr; lēn bonuţan nŏimxirand ḑuh ķoz fūj yūnulet yāqa cupōt zēkin.

Ta petarwūm, ḑuh zĕitfo tŭrub nŏimxit ğas soŗut leyīt, būirfo jairżut rĭdise wa lēn heirŗot yeimgī bonuţad, lēn wapī veşad ğas yūnuvu leyīt ķoz ŗob tivīt ḑuh lēn heirŗot lōq lēn pufįt. Dopǫt huirḑom tĭdijoye yūnuvu zĕitfo nŏimxit sĕgoye zoḑu mēcob yītit ğas băzet, ķoz zoḑu mēcob qēirpet, ķoz lōq sudikąb boşe wāirgeye zoḑu zazūt. Tēircam dĭse yōsenin vīmut ğas zazūt ķoz pufįt yāqa, lōq dĭse wuxēn ŗar wēirhud boşe, tadezin.

Ta tazęm, nerirande zĕitfo tŭrub finuğut, yĕirlotin wapī būirfom xucā ke bar yōsen zēk gosōt çoc ğas deņu qoręt gifǫm fūj qiitţit ķoz fūj pufįt. Yōdise wapī qiitţid ķoz yōsed zoḑu pufįt fūj dairçe gosōt ḑuh ginunōt ķoz dairçe dŏtet ğasin gosōtin, sēnuwu yōdise heirŗot, būirfo jairżut rĭdise wa boşe bonuţaye, bonuţaye yōdise pufįt rōr yōdise nŏimxiye ḑewin janurāt finuğut.

Ta petarwūm, wōnutorand peqęt wapī bonuţad zoḑu toirvųm ceitxībin peqęt, sēnuwu zazūt wapī bonuţad pufįt ķoz pufįt wapī bonuţad zazū. Zĕitfo gēk xuitŗem bonuţad heimżug çif kēmurandin mōitma, çif pŏimjurand xezēm tadezin. Zĕitfo bonuţaye juitgąbin jātarvat ğasin teţeb ķoz yegīb jātarvat ğasin jūg sŏcu pŏimjus guşem fīd zēk judiţeb tivīt. Boşe bonuţaye borōrand ğū seyęb hagǫt ŗar nŏitcut lōq ŗar xenīt, toirhīrand lān yōdise seyęb, fūj nēx foirşa zĕfor bonuţan ḑuh tadezit.

Bakker, P. (2020). Para-Romani Varieties. In The Palgrave handbook of Romani language and linguistics (pp. 353-386). Palgrave Macmillan, Cham.

 

Botha, R. P. (2002). Are there features of language that arose like birds’ feathers?. Language & Communication, 22(1), 17-35.

 

Calhoun, D. (2018). Small Dictionaries and Curiosity: Lexicography and Fieldwork in Post-Medieval Europe.

 

FL-061221 Esbēm enertānen

 

FL-050814 ايزمير نيتيتاراته دلكارد كيتهيق ليديفاراد نهيه - Izmir Secret Communities under Ottoman Rule

 

Friedman, Victor. 2010. Turkish grammar in Balkan Romani: Hierarchies of markedness in Balkan linguistics. Balkanistica 23: 107–124.