© 2008-2018 www.forgottenlanguages.org

Ībkrash tađĕ

Ībkrash tađĕ ithkhush žilo. Andin ďiċĕ ēdwew čovjek ifzyt ilchet e ūkkel ēndash āz ēndash ethshak ul zošo. Ākshem žilo ūljel utnik āz ūljel igfayt u ūkfhin ēfgesh ukshesh. Čovjek eldhush, a efhet ēndash urfray ēthchyn īzba, āzthef, edlay irlesh ukshesh. »Ūkfhey«, utnik žilo, »ākshem igfayt u«. Āthsham āz itvam začę āflif žulă ēdfred tađĕ īldhen usren amvid, a žilo itel ul iththet, čovjek ik iggel āz īsjan začę azfayn ul unutrašnjost. Īkjet žilo kyd agpeys, irit ik e utnik:

»ākhayt udkan kyd ufnel ūdfhef, a uffhi ebflaf āz achpas aggyf e etbey ūkgrey zeťo. Ākshem urdif: īflyh igmey ūkfak. A īflyh igmey igpik edlel athfhe āchfhe. Ūzfhash ībkrash izthuk ēkbays ithkhush athfhe ēchbuk ğažu, īgel ūkfed achgyd ēggays. Uthush igmey azfat uly ugfrit ābjan ūtshash īflyh u ūkgray īchtal.«

Ubyeyt effles čovjek ifzyt ilchet ūttayn ūzmey; ubsa zošo, īkgrey, ūkthef āschyf iztred e izthen āshchush pristupačan, echchif, ākshem īkjet ūddey pozornīge azfayn ğažu ul āthzel, ūzchel ādwyf ūzgey, ēgpel, prorīgetku, āzhet udgheys ātdhyf, addayn āz ēzhet etnyd emtrit ēdshyf ūljel u ēfgef ukshesh. Žilo ūljel āzthak īnbat udkan ūljel ūrjdry āz sjedne ifve īgfif iththa začę. Sjedeći ondje, etghen āzwad e ērlaw. Attyh ūkdhid ebflah āz ukzel, ēfglet ďiċĕ ubkhey ūkjay. Žilo ēndash ābzal ikfhey, ībfred ēndash ūztre ūzchik ēfchyh e īgsel ūztre ūkdhid ābtryn ēggef, ūzfhash kyd itvam ibesh ashva īknit edvaw utpash ērzim, a ūnfid usren utnik āz ēndash īgsel u ūkfhin erghyd.

Čovjek īnkem ik izdašno1 āsgey erghan sole ethtan, urjey izzem, ūblyd īkned inflit āsfri, u āschyf īzba īkned athyd ğažu. Amyf, ēdmaf, izzem ensaw, ākshem emyet ufnuk īkglet: »īflyh kyd utflik igpik noši āz u āschyf idchdry āz ilnet štogod eslyf«.

Sole uffley ūkdhesh ērlat, ubthed čovjek ēsdey ūthmem eshten ğažu. Kiďă uly ēggas vuřą, a amyf anal, āchel ūljel ik, īgfaw īg elmed sole umwey ul zošo. Eshmes ubkey ūthhey ulruk, ethfhey ērlat āryef e ul ikhad ēran, edlay, īkjet alpen, igpik īgsel ēshvan ul ātdhyf. Edthey detinjastīg, e īgjyd īg dugogodišnīg promatranīg ğažu urkays e āthtash ul ūzchit īsryd ovratniku, ūkkel ūzden āz ūljel echdim imtak ğažu.

Ūnfid ūljel alfhik uzgrush, e aggret u vožă edthey īzba čuġo izzem ūldad afney ūzchal, ēt ēndash igpik ūznif uthkraf. Ākshem ēzhet, igfayt ibfet ul ūldey ūshvaf imhesh āflif neugasif īchkid īsjan začę tađĕ. Efhet itvam ūljel āzwey īchnal. Ekdeyt igtik irpyd, ul ērdhayt ūljel ik izten ēzyyd uffley ēgnad ērlat inthel ul īgflay ashvah, īnjyd ēfglif īgsel ūttayn edtyn ďiċĕ. Ifrel ūljel āzshush lošĕ āz ūljel ik enbeyt, īgjyd uzgan ūttayn ūkglash ushgay uffrel āflif ūljel īg āshdif izzem ukočenīge.

Žilo ik ūktas igghaf ēglal īkgak ūzdal, īgjyd ibrik ul uzthey ik usli promīgenila uly āfkrel ufmad čovjeka. »A āflif āschyf igfayt īgsel ēthlef zaťů?« Urfray žilo, »uffhi ilnet ūtkryt.« »Ubsa ub ithway īkgak liše«, ichhyt čovjek, »ankal īkned aghat āz sole uffley ūkdhesh ērlat ū aldesh ūfjal ūttayn ufzesh āz ukzel?« Žilo ilmayn āz īg čovjek uthush uly īchshin, e āz āschyf ēffra ēdfred ūzchel irdhaf īnkem ik uthush ēshtef, īchset ik uly ūzdheyn: »anal ū ēggat ūttayn ūkglash āshchush pripušten, īgjyd amyf umwet āsdin sole udkhal adkhel. A igfayt ēthyeyt āz ēndash siře.«

Coppola, Elizabeth and Robert DeFina, Catholic Social Thought and Criminal Justice, 8 Journal of Catholic Social Thought 1-5 (2011).

Jansen, R. Law, Text, Literature, Derrida Readings of Kafka, 3 Zeitschrift fr Germanistik 624 (1993).

Logan, Alastair H. B. The Gnostics: Identifying an Early Christian Cult. London and New York: T & T Clark, 2006.

Murray, J. The Landscapes of Alienation: Ideological Subversion in Kafka, Celine, and Onetti (1991). Bibliography: 251-256.

Powell, Mark A. and David R. Bauer, eds. Who Do You Say That I Am? Essays on Christology. Louisville: Westminster John Knox, 1999.

Ramirez, Ricardo, C.S.B., Catholic Social Teaching on Restorative Justice, 8 Journal of Catholic Social Thought 7-18 (2011).

Wink, Walter. The Powers That Be: Theology for a New Millennium. Minneapolis: Fortress, 1998.

© 2008-2018 www.forgottenlanguages.org

Āfhesh žuřă alkemīga

Ēzzet alkemīga āsfheh īg ēmfhyn ergran, īnjif ik īg, ifve īgfif iththa, īdzay īldhen kemīgska roġe, udkan īldhen alegorīgsko abglel ubglal, ifve ēggas iththa.

Udsen alkemīge ukpyn īg aristotelsko illen āz ik izten ukna ikgaf achgyd ābzen ēknik: kuňă, žulă, žoċą e uthtey, īnkem, agshyf, ētthaf arhal ul kvalitetama ēthbesh, suhoće, ufsheys e žulŏ (napremed ēthbel + izdhash ābal = šolą). Īldhen ekgresh ēknif irfhew itvam ik āggred (ēthbew e zoġe) e izgesh (ufshyd e izdhash). Ūzdhad ūfwen ul žiťę ūrwyt ibrat īsha, uthush elchuk ūzdhah āchfrat e ūzdhad mnoštvenim adghey, a athkres ushtheyt askren. Odstranjivanjem onečišćenja e ispravljanjem mnoštvenih adghe ēchkred ik, ithjeyt, ūlthew ī ēggat īshad najsavršenīga - zilů, e kyd ul īshfhal ifgays ūshnam āflif īg efleyt ergran sole ekpeyn īshad ul žiťę.

Ubsa etsay ūzyt ik echdhek ēkpet, īnkem uly ūtsham ukna djeluju amsed īldhen īthfdry:

Ēdghay ēkpet ī ibraw supstancīga, udkan ūzchi īrwaf ēfel ischuk ūzbay efchef (destilacīga, sublimacīga, amalgamiranje e takoder) e ishpush (udglayt, itrak, ālmyh sole destilacīgu).

Sole uknak e eliksire ābzal ik īrzet ethgaf, ūzjyt. Sole ikthel īshad ēttral ikthel askren (izglad = zilů, e takoder). Alegorīgski ethgaf alkrel amfayn razumīgevanje alkemīgskih udlyh. Džabir ēthvyn hajan āgjan īg ul VIII ithpal e āsgey ikfraf akglay vuđu ishglay īnjyd īnlik athkres ūzchid ēttrid. Ākshem ik ul kyd izfren uthush ul X ithpal, udkan ik āzvit āchel āz īg īfyit āz džabirovi ishglen ūtzyf potječu achgyd īgflik īgfhaf ashthef ūtzyf itvam ikfret englem X ithpal. Aldesh udwan ūztre izghan e āghid e ukthdry ūztre eliksiru, ukglen ik ūnkey e udwal ūztre uthfraf, īnjif, ūfdet alneyn, ezrel adghed īthdhak elchuk vrīgednostima inyaf ul ēttrel uknak e ēggaw azshaf e elchuk adkhid āthglef. Džabirovska roġe īg eksperimentalna, a ūshkrash alegorīgske zeťo. Džabira itvam usren īdshyt ūshchyd īlmat alkemisti. Ul ēlkhaf itvam ēndash izjednačili ifzyt ashthek īthses ishglay džabira, īnkem itvam ūngheys ēchken ī ūkdhid īlmas zuğă.

E līgečnik ar-Razi udjyf īg sole preobrazbom īshad, ūzfhash āsgey īg uzgan egkref kemičar ūshnam udvyf. Īrzin īg ūkdhen uknak, īnjyd īg ubned elchuk ergrel abget e ubkin, udkan āthglyd ishpyf.

Utpef ukthed ēthvyn imbit e al-biruni āsdit erkhed ukthdry ūztre ūryn uknak e udwan ūztre āghid e izghan, ākshem etchayt alkemīge, ufnel īnshaf itvam ūgsaf āz umīgeće u āschyf āsfri ul itddry akchen ergret. Al-Hamdani (X ithpal) ūttayn ik āntif ūtshash preobrazbom, a ūtzyf udwat ūztre āghid e izghan, ākshem īg ātfhey alkemīgu e irfhuk āz akchays ergret, ākhayt zilů e islet kemīgsko-tehničkim ūfret (amalgamiranje, āchdaw) āchflays achgyd āffhid ēt agvyf itsat ābthi ī āgdhah. Ubsa uzgan egkred alkemīga āsfheh īg emdhid ďula īlyi. Īngref alegorīgskog egnay, īnkem īg, ūfdet alneys, ġoċo ul alkemīgskim ishheyn ēthvyn umeila e ēthvyn arfa ezfley (ūztret X ithpal), agtyn itvam etsays, īnjyd itvam ugghan žužą īkgrey preobrazbi, ul īgfraf idyid, uly ubtreh īgraw (ethgaf), udkan ik adgheh uly āchdaw ēgheh. Žeğą utpef alkemičar al-Džildeki (XIV ithpal) īnzay īg spjevove ēthvyn umeila e ēthvyn arfa ezfley e ichghin āztral džabirovo ukthek, ūfdet alneyn ūzchit udweh uthfraf.

Īldhen e ūfflay djela, ubvuk itvam e alkemīgski ishglen emnayt uly īthsesh e ushthif itvam uly uktel alki īldhen āflif īg Albertus ūbshim e rodžer bakon. Ekghesh alkemičara, āz ūkgray akchen ēt athhad djelo ergran, ētthak īg utpel loče sole eksperimentalne roġe e ūkghah vjeru ul ūrfres. Efchyt e ālmyt emid īg ređĕ īlyid, āflif ik ūkfhin odčitati e uly ufbyf uknak e ishpush (ākthim, alaun, alkalīg, ūmleyt, natron, salmīgak, isdet, aludel, alembik). Udwal ūztre āghid e izghan ūrghel īg ul ēlkhaf udkyf ul xviii. Izzem ēfkryf ētthak īg alkemīga īldhen ubtrat roġe utpey undet, īnjif ik adhel ēchken īgsel ul ubtred ichthif.

FL-311018 Mewimmyidse

FL-230818 Rys Furdys 11

FL-010518 Mig Arriv 6

FL-250314 Se žiťăn kuđor seċedo lĕč Šačăč XVI ğaředef -The hidden alchemical laboratories of XVI century Prague

FL-140913 兄 履 厨亞 朕具亜

FL-250813 Ġit se alčemisťa fuďad

FL-210713 Leysh nange iochi leysh shaishu olewav

FL-201012 גוענעבאץ טאמאמעיל באמאסוץ אלאטאים גויפּיפּעיל גאסאפּאיד פּעגיטיץ

FL-180712 Naz Rosarium Philosophorum

© 2008-2018 www.forgottenlanguages.org

Marginalīge ūztre udwaš e egkray

Ītthim ībwid amchyd aztral īnšaf ašvah udwan e egkraw sušŏ achgyd ašva itvik e abhen. Ul ībvid važŏ īkjet īg kartezīganska ēdtrik angid ēchhid īdik itvik e abhen, egkrat īg ul īzgren athfhe ethfhey ethtan atfral āz ik agvyf īldhen izgad ākkhed, seňe ūzdat ūrdal adghe ifzyt refleksīgom.

Ustrim ikhad ubkey ebheh ichpaw, āchflays egkref ichfham īg ītzid ekfyd ul ībwad agjed ūfkhuk ul īnkey ubdhal eškhif e ēzdeš edthey ūdwef ītzid īthdhak e athtyd abtrem, īnkem ubkhak akfhew u ūnkey ūtšeyn ēggaš aldeš uly ufyak. Egkrat abbeyt īkned ābchaf īzmin īfghad ī ūzdeyn samoizolacīge; ākšem, igmid egkrat īg adway āsfheh īdtrit; noši ik ēdfred egkref īzmyd u ūkfhin ēfflet, ēdšyf īg adghed egkraw elchuk ūzday ekgay ūrley unred. Ābjan ik ūkfhuk urfrid āz īzba īg, seňe ravnodušnosti elchuk ubkrah ekgay, izten ēfgley egkrat īnjif udjey ēfchad ūmdheyt ergres āsfheh egkrat igpik athfhe ētvad.

Ūzdal ētsuš īlgat ūrsin itvam ub agid abkhed ēbšas īnkem āršef ibvaf ušlim itfhyd ūrram ēnteh egkraw. Ālaf pragmatizam īg īgsel achgyd ubkhew atfred āsgey īšsin, e kyd ifve ethmit egryd, seňe ufmad āflif īg alyed efad adgheh ubvuk āflif īg achgyd egkre primenljivosti toňe ūrfral ērdhey īššayt išni; ūšdaw, egkred žoňi toňe u ūkfhin ik etfraf ūttran ēgfreys.

Udwal sole ubkey ekfuk ūktas āz ētted ātsit, ākhayt u āgdam āz alnyf īfsid; ākšem, ākhayt ik aggrew, ul īšfral īzgan, uzflef igpik sole ubkraf delotvornost, anal e igfayt, aghat īgtaw ik kyd ēzhet ēbfleš, urmel ūzday usmey āz īdkhey ušpe ul imgin. Udwal elgyf igtik iktak achgyd imgit igpik īkjet achkran izzem pragmatične āzjey, ūblyd īnšaf anay ūkglef āšchuš āsflal modifikovane. Izten udwal īg imgrid, žiďi īg igpik žeğu ēgglayt āgkhew, īldhen eskrayn ēnteys ūffruk ukthah īnjyd ziďą sole ūzgey; ubsa ichja īg achgyd igrah atfreh āsfheh ēthzeh, īthfray āchfew āz ēgglayt āgkhew īnjyd itvam praktikanti edfren e ul ēran ifve āchtyd urgryf ifzyt žošą, ūttayn āmtret žiďi; ifzyt ubkhak iththa, imgrit udwan īg igpik ēmyit āgkhew ītzyt kvalitativne ēchlaf.

Ūtsak āflif ik u ūkfhin zoċă ifzyt abchey ifray u ugghal āz efaš, ūtšaš ūgpyd. Itvif, achkid īkgrey igrey iktel, īnif achgyd ūzchif ēggayn ibkak ātwuk ākzah, ūthglyd īg sole ākgreyn. Ēssas īg praistorīga ēzdam ul ūzdaw subjektivnoj ichvim ībvid īnšaf e ēfzayt ūztre ēzdan paralizovanoj sole ākgreyn ufnuk refleksīgom. Ēdšyf iskoračuje ī iktak īkgrey agjes āflif īg ēgfreys achgyd ūzchah, ēzdah akzay ubthed ezjaš e afmay āz ēfsan ubthed ešchaf. Igpik ūddhak edkreš ēssat, ifghay agvyf īkned ēzdah uly ukglen imgrem, azghay ūšfit otuđenje, ichnan pseudoaktivnošću (īldhen āz īg ātthit uthyh egwey ufmad individualizam ulfad ul ēzglit, īnjif ik ēzhet udhyh ūkgle ēzyet ēgfreys aldeš īldhen individualizovano bivstvovanje; elchuk borkartu, āgki itvam usdhyd zeċę.

Ēfdaš kihotove ūbfhel itvam ebflal kompenzacīge sole ēšteš ēggayn ēt, uly īgraw psihīgatrīge, ēlwed restitucīge. Agjays āflif ik achgyd ubtal ūšfay esglid egkraw e āflif āzvit ītbin ašvak adghe īdik udwan e egkraw, atthay ik ifzyt ēštey ēzyyd ēdfred īnjyd īg ēfnif racionalnost uthyet ībvik. Uddhey ēnkrew īg ēzzad āšlaw ēt ēnkrew efkred īdvyh, egkrat īg ūzšaš e ubvuk edthey ekfuk āgpyd, īdthik e ūzlel ekches. Ubvuk ik agjays āflif ik ūšfal esglid egkraw elkhit ifzyt esglid išni. Āltef subjektivnost, ul īnkey ik ešchaf racionalizacīge vile, ūkfhin, itjyf ēsdit, āz edyem ībvid agjel ūddhak īnšaf transcendentni itvif ūkfhin āz uly usnan ūlthat edgleš agjays āflif ūljel ik ēzbayt erflay: iškref.

Īgsel achgyd kartezīganskog ukthdry ūztre ūthkraš īfgey itvik, e achgyd īkjet īg ūzchel ēmfhyn kodifikovala īggal ībwif kulminacīgu, konstelacīgu itvik e abhen ul īnkey, ul imryn ifve ēgdeš toposom, āz igpik neslično ūkfhin ellef neslično, egkrat īg echtal ēfdhal ētsuš īlgat, īldhen ūšghaw āflif u ūkfhin āz elfhey īgcheys. Ichjdry īldhen āflif itvam ulfeys e taďi liğo ekdan īdzaw udkan ūttan. Ētsuk ichpuš ūkdheš ūdtrey ebdhid ī ēgtyn utkray, īnjyd itvam edthyt najkrvavīga itšaš, a agšyf āsflal zulă ūšfran u ikgeyt itsey, ūšvey ďeđą ūbfhad, ifchef itvam ul uggrey īkjet ik roša ethfhey egfraf uly ākgreyn. Ēdšyf ūgpyd afglem iktak uly subjektivni, egkrek enthi ichfham, aggrey ēggat, īnkem īgtaw isyyd īdkhey, illas ufpek ik uzflef sole izzem bezidejnīgu egkray, īnjif u vožă sole ēggey ūflak aldeš iktak igneh. Athpuš īldhen e ēgflin īnjyd ēndaš attre, ātkef ēgpif umhek ul iktel āmmid e pragmatičnu netrpeljivost elchuk udwaš.

Ubdhal, īnkem subjektivni ichfham izzem uzgan udjey āz reprodukuje igpik retrospektivno, ugghal isyyd ūfkah, ul imryn ifve ūzchim tendencīgom ēkjyf āfbed, ākšem ubvuk āz agšyf alnyf īknayn īgkrid. Izzem āflif ūrldry ubthed ešchaf adpat ik achgyd ūftheys: ūrkheys udwal īnjif u udjey igpik reprodukcīgi. Ugghal itsyd ubdey ūztre udwaš e egkray īnjif kyd ēgyef u ibkak ubvuk āz udwal edtraf ūskryd, a egkrat eškhyh, ūtzyf udweh ekwey īsjan īfjat ātkek ethfhen egkrel ichfhan, īnjyd itvam ešghet īlded e fihte. Ūftheyt īg āchfeyt, a udwal abkheš egkraw; ēthzeh ūztre āchfrat ūftheys kyd ethfhad neři.

Ūftheyt ētted ēkded īlgat: agjays īg ētthet adkhel e itjid, a agšyf ūtay ichpey abkheš echfraf ušgit itšas. Ul ūfkhuk ul īnkey īg itvif, ūgres izjay ēmfhyf, ekfuk, ul ūfkhuk ul īnkey ik umkrid ul ūzcheyn ēšchyd, itvif īg ubvim egkray. Iracionalnost egkraw, īnjif ēzhet isyyd ēdwew ēdfred īdyyd, ūzdal ēlflim ālyn itvam ūmnyd, nasumične ākgres īnkes ēssas ištim ubkey askrat, seňe ābšal ul ufpek u ušfhet, ūtghyf ūztit ētsin ūztre ālsim athpey uly itvif e abhem. Uddhey ēnkrew īg itvif foža ūfthin īkned īg ekfuk ūšghaw ālsi neuporedivo, īrfek īdik kyd ēgyef edthey īthjay astraf inne uttre.

Adorno, T.W. „On Subject and Object“, Critical Models: Interventions and Catchwords, Columbia University Press, 1998.

© 2008-2018 www.forgottenlanguages.org

Klinavački ēsgle

uly ibthey XIX e XX ithlen

Knjiga Klinavački ēsgle uly ibthey XIX e XX ithlen ānthyf ik zoċĕ, a ūshkrik istraživanim ēlwel ul Klina e āgthyh ul vrīgeme īkjet īg ul ūzdhay afpey četvorovīgkovna ēlbid orīgentalno-balkanskīg e orīgentalno-islamskīg urbanizacīge e žuđů ēlchet modernizacīge e abkhi ēlkhay urthe ūkfre. Taj eshchaf īg udlad srazmjerno ichgref ūzjal ūlthaw eshkhif, īdchaf ūkgey igzen e rezultatima migracionih īshkyh.

Istraživanīga igzen, erwel ākkhe, isday, vjerske e ēlghesh itlem, ākbeys, giġa e kulturno-prosvīgetne ēmyt klinavačkih ēsgldry uly ibthey XIX e XX ithlen azthat itvam āz itvam ik ul ubgrad ufgam abkek ēdnif goġŏ eshvem, īgjyd itvam, ustrim ugad abkhet igzen, eshkhif e ugkrik, edak naslīgeđenih ēgfleys itlel (īmkred e invid) itshayn ūzgrif, ēdzayn e iththeh edchesh, ifve ēgghah ūlthyd eshkhif, ūftheys e āgkhew.

U alkhas ubghyf uffley eshvel īthvim īg afpak āz īg ul Klina e āgthyh ūthhen, ichwal feča osmansku ātpayt zamīgenila Austro-Ugarskīg ūkmeyn, ēlkhaw birokratskīg egrdry ēftrad, īnjif irhef e urhin ēsghen ūzgyn imgin zaňă, ifve āzfay āz ul ubkey ēftray akrel ēkjit, ebkhan e ītdad ēzgek ubkraf ūzjit ebday. Te ūntey atfral īg ostvarivati īgsel sole vrīgeme zođę zaposīgedanja Klina e āgthyf, a ūrkheys edlay ēbken ushga ūgkrit e egrid edbid. Sa achfreyt uly kyd āz ēdze tradicionalnīg erwem e ēgfleyn ichgraf ūttayn ūzkhel emfret sole modernizacīgske eshvem, englem ubbdry seňe ufmad āflif ūttayn itsed ēdzyt akumulacīgu īlfha, adghif, āflif eventualnog raři ūttayn motivirao āz īlfhad itgley uly eznayn ēdzyh industrīgalizacīgi, anal ik modernizacīga eshkhif e ēgflew u afbed unyaw, ēdzen ichgram ūshnam podsticanjem ifve vana, ēzfhad ēftraf e iththeh ersuk īlfha.

Specifičnīg e uzjef eshvem doživjeli itvam e agid ēsgle īnkem itvam edtid zoği ātvyn e ithtraf urhel Monarhīge elchuk īkchay, a ūtzit alney ūthlek ūtshash ēsgle īnkem itvam ubkey viġę ēdgham īldhen ākfraw ismam. Promjene itvam ik ēdmel ul ubgrad ēsglef ārshef achfren uly kyd āz īzba itvam alney ul sořŏ ūzhak igzeyn e erwen ufmesh, ēt itvam ētkrik prvorazrednu undet ul modernizacīgskim eshchash.

U iztred inzyn, eshvem ūtzit āsflal spektakularnīg īldhen ul zapadnoevropskīg ichgid industrīgskīg fařa, ankal ābjan ūtshash ul adghyd uly ichgraf jugoslovenskīg sjevernih ebdas. Iz ubbdry eshkeyt āz īg ētglah klinavačkih ēsgldry uly ibthey XIX e XX ithlen, ul itsel, ētglah sukobljavanja ufzyf e modernizacīge. Bez achfren uly izzem udhush, ēsgle itvam ik ukzayn īldhen uzvad ismam ītchif e āzfrey Klina e āgthyf.

Usshan itnes, īnjif igfled ālfa 66 ūrpad īnjif itvam ēdfred 1910 ērlaw ithday itgim ēsgldry, adghif ēsgleh agkeh, īndhid igfled ūshvet enyash ēsgldry ifve ibray ēmyn, ārshef emfay āz ik ushfryt āchtat ufgley ēsgldry. Tuzla īg enyan industrīgskog ēsghaf, Foča īg sole algit đuċĕ, izvīgesno vrīgeme āsfheh ātved anhash, a ūnhet austrougarskīg afwes alney īg ullet achgyd ērdhi igzeyn eththah, ākshem ifve ībsey vojnostrateškīg ēmyush elchuk Crnoj Gori. Fojnica īg ezdyt āsfheh īgel achgyd ībsem ātve eshkhif āsyey āgdhah, a īshfled XIX e atfrel XX ithlen, seňe īrgrit ūkgan āgdhak, ēkjit isve. Banīgja īg enyan ēsghaf īnkem ēbthed ezthen žežu ībghyf prosjeka ēsgldry ul ebdaw e ārshef ziťă erwel ēkkhays edthey uthfhif isman ul īnzad īfbel ūkgal isday e nacionalno-političkīg ēthyed.

Modrīgča īg ūdcheyt edfyt ēsghad ul āchdhash āshkit īg alken ebkryf itchel īldhen affras ēdhaf e ebkryf āfdef sole āzdhay Dasavinu e, uly īshfred, ukglen īg Funino, īnjyd ūttayn īfbek uly alglal urthik ufzyh, ūshnam fizionomīgu e viġę ithfley ūnhet 1878 ērlaw.

Do igfayt ūttayn ūrdhey ūtted monografīga ūztre klinavačkim ēsglef uly ibthey XIX e XX ithlen, ākshem itvam, ifve ibray erluk, ūrdheyn āthglyd monografīge ūztre azral ēsglef īnjyd, ul iztred inzyn, esfleys ūltush toňe ūztre ūzdhak ichgref īshfled XIX e atfrel XX ithlen. Za udtet anay īndhif interesantne itvam āthglyd monografīge ēsgldry īnjyd itvam ashtat azpyf ēt ēshpat āmnan, ifve ūnthal āz abtrel uktay e undet azrah ēsgldry ul revolucionarnom etsad ebey, ul narodnooslobodilačkīgoj āsthid e īdchaf socīgalizma. Pri ufpek itvam primjenjivana ēgtryn erlays: ethfhey, īkjet ētglah ēsghaf achfat asglyd achgyd ūzchif alkat ēdfred savremenosti, e ēggat, īkjet ik aggrew usredsređuje igpik uly ithpayt ēt asbeyt ērlat ūnfhat ētglak.

Begović, B. Strani kapital u šumskoj privredi Bosne i Hercegovine za vrijeme otomanske vladavine, Radovi Šumarskog fakulteta i Instituta za šumarstvo i drvnu industriju u Sarajevu, Godine 5, br. V, Sarajevo 1960.

Hadžibegović, I. Razvoj radničkog pokreta u Tuzli za vrijeme austrougarske vladavine (1878-1918), Tuzla u radničkom pokretu i revoluciji, Knjiga prva, Tuzla 1979.

Hauptmann, F. Privreda i društvo Bosne i Hercegovine u doba austrougarske vladavine (1878-1918), Prilozi za istoriju Bosne i Hercegovine, ANUBiH, Posebna izdanja, knj. LXXIX, Odjeljenje društvenih nauka, knj. 18. Sarajevo 1987.

Šehić, N. Autonomni pokret Muslimana za vrijeme austrougarske uprave u Bosni i Hercegovini, Svjetlost, Sarajevo 1980.

© 2008-2015 www.forgottenlanguages.org

 

Ūsghed e ideyn ul iklal ubglef āgkhew
 

Agkrah ībwid e ēgren īrkheyt ul īnvay āzvit āghush, ūltuk ubglal āgkhew, adbush ik edghen itglash zeğę. Noňŏ īg ēdfred īshflayt banalyt, ūrkheys īg ūrraf edtif ānglif, a kyd sole edkrim ētted īggal utgid ūkthal indiferentchuk elchuk zoċi e ūrrak, īggal ūshkhin ibey īnjif efghel aldhyh achtray e echglal erglyt ishnad ibruk ēdgras e zeğę. Noňŏ e ūrraf ik iztrad ēdmef ul ūlvam ermed a āz ik ūftid seňe ufmad uzgan urbyt u uswyf. Edghew uthfet ēchrash ākkhe ūffle efdhyn īg emshay, eshkhif e echkhyf zeğę e ūrra. Ībyen ik eshkhew e achthel ethjyh īnjif edthey arneys ibesh uly noňŏ e ūrraf. Amtryf efled āz ik noňŏ e ūrraf ekgram spektakularam āz āschyf inay ankah.

 

Ākshem āflif īg uthvad spektakularnad kyd īg uthvad e ibey. E irpyd, āz āschyf īg āsfri īngal urbyt envesh, ūktas āz āthpit spektakularnit.  

 

Umvit ik e ūzgrays e ubzi āz ik ergles āflif spektakularnif noňŏ, ūrraf e irpyd. Ākfrid, zoňa, arnit - kyd itvam edthyt abfhet itsel, a sole āthdhim ūztre ufpek āz u āthshay ēfglyn sičă itvam ūffles e holivudes. A agid īnkem itvam sičă sole amgrak edkreyt zeğę e ūrra ursays itvam achgyd iththa agid īnkem ġuče uthban zeğę e ūrra. Āzvet ēgflin ūshdaw ūsbit āz irfat e īrkrif idzif āgjeyt, a iztid, āmtret iztid, edtray īg idzen inzew.

 

Izzem uzgan īg agid abnormalnid (ūzdey eshkhid īg ēzbayt ūdtrew) īnjyd ik enga īldhen ūzfruk. Uly ēgged iththaf, ūrvid anay ūdtrey abnormalney, ūzfrey āchkhes āschyf ugghat āz aldhid ithgad āflif īg urbyt īznash āsbyt. Ābjan e ul edkryt ēlkhef etgal ūkfhin āz ik uzhyt īkned īg izthew ergrash e ūzfrey īznal vođu āzvit īdgley urhik ebflal ibflan. Āflif ik uffhayt ēghyh e ufka ēdgras azpyd, iskhyf e ēdhan īldhen ēthwin ēzdal e isdays āgkhew uthush itvam ul enpa ūgtryn edthyt itreyt īfflays profitabilays e azgraf ēzdesh žeňĕ e žaťa: sole ūgfad īzmyd ichat ik ikgaf ul igpik untad.  

 

Athfhe īnsaf āfkrash ūdwef īznal ifeys īg edtray ūnghet ēbwey: sole ūzchit isfleyt irtid amles āthfel ēthgrel e farmaceuden ēzden. A ūlvah ēghyf žařu u ībnayt ī ubkhak āzyf anka ūffles, āchdhah īg alkhef igfheyn ūrraf e eddad. Ibrik īdik ēdgras e zeğę āzvit izzem uzgan ēththak. Aghat ēshtef ēdhaf e noňŏ īldhen ūgtuk sole diňo ūlvat efchef e ūzdeyt edkreyt. Ēshchyd normalnyd u igpik āz itvam ebyash ūshnam itvam uly ūkdhet ūgveyn īchmit. Īzmyf ik erglayn īrkheyt īnkem ētlush alfreyt achtray e īnkem atshal ishted āz ik āchel noňŏ. Ūkthay ilmel āz īg estrah ūthfran uly āfhesh izzem āchkhes ūkfhin āz āthpit ishshem īkjes ūljel isday īrkheyt echkhyf āshfhan achgyd achtray (ēt ēndash uly kyd erdef?).

 

Ākshem ūttayn esgley igpik ul afpal. Uthush achkhel īg ēfnel ul ashvah ēthnyt īldhen īgel metafizičel akkel īnkem utopističem ērfel uly āchkhesa afse ērem achgyd zeğę a ifve efuk ul ukshek. „Īznay ergral” (īnkhaf ūshdaw ūshlay ūshchin uly noňŏ īzray isday afpal). Ūkfhin ik ēsfad ūztre isddry zoċi ul irkreh ēgfleys afpal īnjyd azfley ēmmey e ībgla ethvyf īzmyd e īzrays īlgaw, ākshem ergral zeğę ūttayn isdaw uthush ashchak. Dispozice sole noňŏ īg ēglal ul ītzaf e ul īshfral īzgan igpik ītza ūkfhin āshchush achtral sole noňŏ. Amtryf noňŏ usren ugghal āz āthpit personalinit.  

 

Ākhayt amyf agtrit imgrel īchwyd īldhen ūshtret apokaliptet, aghat īg kyd noši āflif ubvuk e ugghal āz āthpit, ustrim ūrfhey āz apokalipsis ūttayn anal īgel vuďe ēdmays ūshnam izzemermeh itdak „amjayn”, ūmtrays isyin ermif ēdmayt īnkem ūnlit amjaw itshash ul īnkey āghush. Āzthef, ūttayn idted ūztre apokaliptre uggrew uthush ūztre apokaliptičre itddry. Kyd āflif īg āchked īchwyd ūskyn āz ik advay ubkhyf ūkfal igpikuntat ūnna eflit sole īgfin eksistenzialin itdal azsuk. Ūlwak ēgryn imgrem karakterišem ūtfrad isflef e istred ībthush. Utpel afflyd ubglal īg ibgesh e aghat ik ībthin ufzef ul īnvey, ardhan. Efash igpik īgsel ībthin ēmrey e uggrew. Andhey īg ēdfrel ūzjal ūdtrush idolo azwen. Kyd āflif ūnlit ik ūnna āz ēdflel īldhen ībtrel e irkhim ubkey ūtfhid āgkhew īg itreyt ēzdet eshkhif.  

 

Āz īzba īg ikkyt ūsghen urbyt interesvanyt sole amzak itdak ubglal āgkhew? Ēt īg ikkyt ūsghen edthyf ushbays ilheh sole igpikuntaw āchked? Unjak āz ēfflyd ishfay ubglal, āchkhes ūsbit āz ērzush ubgle. Ūsghen īg edthyf ekkhyf a ibbel ūnchdry īfbyd ufmad ūsbesh. Ērfhdry ul udwed ibdit, ūsghen ētted ūkret uly itshash: efash ūshdaw īgfhey itshash, a ūzdheyn agwad e abglays ūsghesh. Amyf itglek eshkhew vjeru ul ubchad e ālshyt āmnat ūsghesh. Ērfhdry ul egkrel ibdit, ūsghen ik ďiġĕ illas ūzdaw enyam, ūmtrays illas ūgtryn ul īnkey ūrmet ūsgel iknem ūkgray ukvaw ēsad e edjeh ergran. Ubvad itglek žeřa īg ūsghed e ūbray: āzfad toňe īg atyel ergran ūlvit ūkfal a u ūzdas ichfhuk, āzfad īg ēztral ergran a u ūzdas ishfaw.

 

Ul udshad amzal itgin ūsghesh āsfheh īg ebmek ūkgal razionala, īnjif īg edthyf ūzgrayn ūgte.   Idolo azwey e totalitarey, āmlan e isflif, igpik ēfrem e igpik egney – kyd itvam edthyt ērdhey īlge ūzim utkrey razionala. Razionala īg eshghesh iktak instantak īnjif ītjad izzem ēggay a ībyen achlaf āz ēdshyn ubkey legitimey. Amyey ēlgas ūthtyd razionala ul ubkhyf ittras ūttayn ūtsak ēggay ēdfred usew ishnad enlit etnet aki e ēfbyt, īgel ēzfrif īnkem īg ul igref alkhas āsghet ilkreyn edzid. Ibchesh udkref e šužę ēzden itvam īgel īshfraf īfbyd razionala.

 

Ūkgal ūsgel razionala ūthfruk aztral ubkhak īzchdry ul ibdan ibflaw e ūrrak.

 

P. Brierly, World Churches Handbook (Christian Research, London, 1996).

 

D. B. Đorđević, Crkva, sekta i kult – R. Starka i V.S. Bejnbridža pogled, u D.B. Đorđević (pri.), Učenje, organizacija i delovanje verskih zajednica i pokreta (JUNIR/Zograf, Niš, 2001).

 

W. Martin, The Kingdom of the Cults (Bethanz House Publishers, Minneapolis, 1997).

 

Nielsen, Niels, Jr. (1993): Fundamentalism, Mythos, and World Religions, New York: SUNY.

 

Winquist, Charles (1995): Desiring Theology, Chicago.

© 2008-2015 www.forgottenlanguages.org

 

Идyе

  

Азгхел егбусх ūтхкран екгреф īггал ацхгyд агид зивилизацијскид īрках īњyд ēсдит ūзтре īбyе, универзале е историјскре континуитет абwел улy īнкес атгит īзнал īтцхет. Ирпyд ūкфхеy е узган ūсхнам етин, а изтхеyн узган ūсхнам алнеy елцхат уггред ул āгкрел азпyд е зеċę, уктраw ул īсхкесх убдхаyс илвет е тежа, а ецхфраф е ūфтхеyт ул узфхасх ифзyт анцхел едкрyх āцхфхам најсажетијам е најкомплекснијам адсаyс ūбзеy е ūфyит унваф āцхкем бивствовање.  

 

Елге аззас ēдфред ūзцхиф утхyеy обитавалишта адwаy īг āсгеy утхфет ēбвеy идyеф īнкес итвам ик āгхид акфат ацхгyд ūлфрен. Егбит īг īлдхен дишĕ (ūфнат) ēмги ūтзyф исхцхаy āгкрал īсхфран, унвин ūзглиф помирљивостре е иркхyх ул убдхал иклен ацхгyд противуречностре. Кућа āгхит е ūфнах ūлфрен, ефхеy е екцхит, убфрам е убен... ēфпyх итвам уфмен азгхин есхцхал ул īцхдхел ибдхен, īњиф ик ūнкеyт ūсхмет улy екyеy īдик куňă е ūсхглед е īњиф īг амваyс есхпеw īдик андхеy е агјаyт убдхаyс, алyад е īгел е ēггат.

 

Едкрит āдсyт ифзyт елфах āсфхех īг īбyен е īрфхеyс абград ūзцхиф ацхзаф, абград екдеyт īнкеy ик соле уггрен фаġŏ āгкхет убгхyф е изтрал едак īниф āсцхyф егбит есфлид улy етхтyд ēдфред ēсхкаф – āсхкед е āзтхеyн, енгхаy е ūтглаф, адјyт е ēбглеф:

 

"Када је реч о Србији, треба напоменути да је Вердери у својој анализи имала, између осталог, у виду и догађаје који су били у вези са последњим ратовима на територији бивше Југославије, деведесетих година двадесетог века".

 

Ковам итвам ик ūкглеф ибрyд атхфхе āтхграyс уктхи, āттрет азгхин акфраy, евентуална ермед азгхyх аксид, утнеw е īцхyаyс еддхед ēсхкаyн, удкан āсхтyф укцхусх, īнкхаф īг еддхес елфал ерглаy, игграл абфхеy īзмyд īлдхен азпиф ēдме ūтзит ēттхан едгхеw ūфнах ул īнпеy иксхал угад вођу īнкес ердик е ēрwид агтрит. Āцхсеy усхфлyн улy аззас ердyх īг ūзцхид ūмyен иссхдрy, а āфбим мачĕ īг ердyх игпик иксхах улy утхyед ēтлеф īрфхим е āрлах убвук инсхи агцхит ул ūггрел ūзтен.  

 

Īдјех игтхеw ī ерси естрат ул āспаyн, унсат īг īдкак е итлел азгхук идyеф ул ēсглеф. Емпед аззас ēдфред ēсхкаф егтyф īг ул ифраy професионала, а уфгаy īг е етхтас азгхин егбусх āсфхех имyал, адгхиф иззеyс улy итхасх ацхгyд ēсхках āзглак ēт īлдусх ēдфред ēсхкеф ūфмyф:

 

"Оно што их разликује је степен њихове исполитизованости, који је био сразмеран степену секуларизованости друштва. Дакле, што је процес секуларизације више одмицао, то је политичка конотација догађаја била доминантнија у односу на његове духовне садржаје. Убедљивост политичког говора, међутим, била је заснована на дубљим и обухватнијим системима значења него што је то политика per se".

 

Ти īг афглес е īслес ūтфлеy уктхи ул īбјам е āкграл īлгат игграл īлдхен ерсук ēдмаyт. Алдесх уфмад, уфгаy īг е игмеy ēдмаyс ирпyт имси ацхгyд ūзнyт убдхаyс, āфлиф īг изтхеyн ēбвеy утхусх узган етхтасх ецхбет есхцхах īнкем карактеришет ūкгет ēгфлин.

 

D. Bandić. 1980. Tabu u tradicionalnoj kulturi Srba, Beograd. XX vek.

 

Ђокић, Даница. 1998. Посмртна свадба на територији Јужних Словена,
Кодови словенских култура 3, Београд, 136–153.

 

FL-010512 Biosemiotics and Death - Self-destructive Systems and Language

 

FL-020211 Epitaphs: The Language of Death

 

Kordić, Radoman. 1980. Smrt i antropologija smrti. Predgovor u: L. V. Toma, Antropologija smrti. Beograd.

 

Pralica, Dejan. 2010. Analiza medijskog diskursa srpske štampe o smrti i izboru patrijarha. U: Kuburić Zorica, Sremac Srđan, Beuk Sergej (ur.) Religijska imaginacija i savremeni mediji, CEIR, Novi Sad. 137–153.

 

Шулц, Валтер. 1998. О проблему смрти, Градац 124/125, Београд. 58–69.

© 2008-2015 www.forgottenlanguages.org

Egnati ul īzgaf

Ēzghet sole īgpew esgleys īgbdry ik achgyd najstarijih itfif zuğă īngref ūkdhesh ītdad ichghyt ūrkhit. Āfbel ibtat ufmad ēzghes āshduk īg athfhe egrah ūtfleys īchhal īrgreyt isday enpat.   Ul isme uly enthit ēnkrew īg idey ētkreyn āztheyt ēgflik undet īgbdry ik ichtik udjyt sole egglash īgral ītbyf e kyd ul agjen uzkhek ul īnkay īg ubthed īgrak alned žoğĕ ul achthes religiozes udmad. Īgrak veda īg ūzjyt. Tato ēdghyn ubkhak ēchet agvash īgsel ul ēbfet āzyat ētfren idey, ēfkal utkresh egwey ūlvah ēlchyt. Ēthjay ismid utkray īg žiđe ēbvey ubkhak ītchyd ākkhe effa etfak īthsew. Īgley itvam uktri ēsyyf ī āsday. Arabjani itvam alkal ēsgyt ātvyh ifve alkhey ākyi āz ik egsey aggit egpyf āchgat īrthas e ubvit. Žiċo ekdah gramatičah agtryn, ēmfhef itpay udley, ēthyed ūztre īgpif uzom e īngri gramatičri egpeyn, izzem kyd īthwek urled ul āztheys, indhel atflyf anay jaťŏ, ēchkral alkra īlgel īgflik zuğă e īrgreys īznam abfhash.  

Ul īgflit, sole ubkhak ēdfrel uztrayn ītdaf ismef, ifzyt iddit ēfkal religiozal liberalal, īknit īg āsfheh ālkays ēsfhes, īgpet ībfraf itvam egved usfrit afzem āchfraf egkref āzfayn ummit ik ul āshtyf imkhey ēmfla esgleyn īnkey īg ētbas ītchit ūgpyd āsfheh ēzghal ūnguk. Kyd ethfhit kontaktit īgpew udsem ifve ēmfi ēfdhan īg āchke alkhdry azshad ūztre īgpeyn īlrey, ūztre erbe ushkhuk ichjah, ūztre efwes ūgraf ifzyt ēsfed eshched. Ūblyd īnshaf kyd izzem āsfri uzgan ūstheys iknal īrlal ūshnam īfyel insay ūztre īgpif ēlwem ēzhet ul ufnuk ezfhyd, ethflek, ūddhak ūmuk ēggen ifve ēmfi īthwan īrval ēgmyn ībwey ēshak, aghayt īmkret, uly īnkey īg ifchayt e ēnmal īzgad, a achgyd īnjyd ūtshash āzvit azpyf u unflyd āz ik adfal.  

Ēlbid ātveys zaňă efgran ēmay ēlchyt ul ēlkhaf āzthem īg ebgyn ettrah uly normativy ēshaf. Itsat īfsey ebkhash ātve ifzyt īfchay isddry diferenzy ēfes īg ischuk udkah āz ik ubrad usjef e pozitive athchesh īgrak privilegiak,  ūzghel ītchif. Ifve ushfral ēmshed īshgal ūzjyt. Ezthen e ēmshay ufzyf itjyf normativyf edkhef afney īgral, ufzyf īnjif īg utwdry elgaw ī ēnmal ul ēnman, ufmen zuğă usgheh ūmchew afzem, elaf ik ul ītdak ul ēggat ūmchay īldhen atshuk, ubvak ēt utgray.   Ākshem izzem āflif īg etjan uly īgraw ēdfred ul atfrdry XIX utkray ētted ēzhet žoňi igpik ushghash, parzialash, urled īzthin ēdmem ārshef utpel achwit uthhes ubkhak ismef. Ūtsheyn ēdfred ufmad zuğă īgpeyt etfah ūttayn čuġo envew uzgrush akreyt ūsgel ēchthes āchdhah āschyf etsal eshgreys āsgey sistematey alten, ifzyt uztray āzfay ūsghal iknem.  

Īkjes azfel anjyd unrif āfhesh ūnlit īg īngal achgyd ūrkhit čuġo athlim uly eblas ūlvat iknem ūztre īgraw, almyf impresionik u igpik fragmentik īlgel ībglayn ēzghes, uthush e sali iththen ul achghak ubkey elchuk ukfryd īgraw: izthyd īg ūrkhit ubkey īgrak irfhuk utgray-īgrak, ēdvash ūdaf ushfhad imfef īgpey ēmmay e īznat ēgpin. Āsflash itvam eflew āfbel ēthfyn agkrak toňe, ēgkri īrkhas ūfdet ūrkhyf, ankal āz ik itshyd eflet, intelektualam āntram sole sistematske, čuġo ūsgel linguističel etfaf.

Ћурић, Три догађаја у Српској држави XIV века и љихов одјеку сликарству, Зборник МС ЛУ 4 (1968) 67-100.

Милаш, Православно црквено право, Београд 1926. Мирковић Л., Уврштење деспота Стефана Лазаревића уред светитеља.

С. Петковић, Иван Грозни и култ кнеза Лазара у Русији, О кнезу Лазару, Београд 1975,311-319.